LJP turpina darbu pie pamatnostādņu izstrādes jaunatnes jomā

No 3.-5.septembrim Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji piedalījās  Izglītības un zinātnes ministrijas vadītajās Jaunatnes politikas pamatnostādņu izstrādes 2015.–2020.gadam darba grupu tikšanās. Pārstāvot 26 jauniešu organizāciju un to biedru intereses, LJP nodrošina interešu pārstāvību un sniedz ierosinājumus piecos jaunatnes jomas rīcības virzienos - sociālā iekļaušana, veselība un labklājība, līdzdalība, izglītība un apmācība, nodarbinātība un uzņēmējdarbība.Izm_logo

“Šīs pamatnostādnes veidos vīziju par to, kādus mēs vēlamies redzēt jauniešus turpmāko piecu gadu laikā, tieši tādēļ tā izstrādes procesā esam atvērti uzklausīt viņu viedokli”, norāda Sanda Brūna, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā. LJP rīcības virzienu darba grupās pārstāv Agnija Jansone, Gunta Kelle, Solvita Jirgensone, Evija Rudzīte, Alma Brinkmane un Inese Šubēvica.

Jaunatnes politikas pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 5 gadiem, un tā mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu.

Ir identificētas būtiskākās problēmas 5 dažādos rīcības virzienos:

I Līdzdalība

  1. Zema jauniešu (īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto) motivācija līdzdalībai sociālās, politiskās, jaunatnes nevalstisko organizāciju un brīvā laika aktivitātēs.
  2. Latvijā ir salīdzinoši augsts neaktīvo jauniešu īpatsvars.
  3. Pašvaldību un jaunatnes nevalstisko organizāciju nepietiekama kapacitāte darbam ar jaunatni.
  4. Interešu izglītības piedāvājums neatbilst pieprasījumam.
  5. Nepietiekams kultūras un brīvā laika aktivitāšu nodrošinājums (īpaši reģionos un ārpus lielajām pilsētām) jauniešu mērķa grupai.
  6. Vāja jauniešu piederības apziņa Latvijai
  7. Nepietiekami attīstīta jauniešu mobilitāte un viņu līdzdalība dažādās mobilitātes programmās.
  8. Nepietiekama jauniešu iesaistīšanās brīvprātīgā darba aktivitātēs.

II Sociālā iekļaušana

  1. Salīdzinoši augsts nabadzības riskam pakļauto jauniešu (īpaši nepilngadīgo) īpatsvars
  2. Jauniešu sociālā nevienlīdzība (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu)
  3. Zema jauniešu uzticēšanās valsts un pašvaldību institūcijām, kā rezultātā zema šo institūciju iespēja sniegt jauniešiem palīdzību, konsultācijas un atbalstu.
  4. Nepietiekamas jauniešu prasmes patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

III Izglītība un apmācība

  1. Latvijā ir salīdzinoši zems neformālajā izglītībā iesaistīto jauniešu īpatsvars.
  2. Jauniešiem nav nodrošināta regulāra profesionālas karjeras izglītība.
  3. Nepietiekami nodrošinātas pilnvērtīgas un kvalitatīvas prakses iespējas

IV Nodarbinātība un uzņēmējdarbība

  1. Jauniešiem ir nepietiekamas pamatprasmes, profesionālās kompetences, praktiskās iemaņas kas palēnina viņu pilnvērtīgu integrāciju darba tirgū.
  2. Joprojām pastāv šķēršļi jauniešu-invalīdu un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu kopumā pilnvērtīgai iekļaušanai darba tirgū.
  3. Salīdzinoši augsts jauniešu bezdarba līmenis.

V Veselība un labklājība

  1. Salīdzinoši augsts jauniešu (īpaši vīriešu) pašnāvību īpatsvars.
  2. Nepietiekami nodrošināti jauniešu vajadzībām atbilstoši veselības pakalpojumi.
  3. Nepietiekama jauniešu (īpaši 20-25 gadu vecumā) fiziskā aktivitāte.
  4. Salīdzinoši augsts psihoaktīvo vielu intoksikācijas vai to kaitējošas pārmērīgas lietošanas rādītājs jauniešu vidū.

Sekojiet jaunākajai informācijai par Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2015.-2020. izstrādes procesu LJP mājas lapā.

SIF_EEZ_logo

Publikācija sagatavota projekta “Strukturētā dialoga īstenošana Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūras Eiropas Savienības padomē" ietvaros. Projekts tiek finansēts Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas “NVO fonds” apakšprogrammas “NVO darbības atbalsta programma” ietvaros.


Dalies:

Aktuāli