LJP iestājas par sadarbību jauniešu pilsoniskā un patriotiskā izglītošanā

Demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības veikt savu interešu aizstāvību, lai palīdzētu uzlabot ikdienas dzīvi un valsts institūciju darba efektivitāti. Savstarpējā uzticēšanās un uzticība valsts pārvaldei ir sevišķi svarīga valsts drošībai un attīstībai. Krīzes gadījumā - lai spētu kopīgi pārvarēt apdraudējumu.

Tieši jaunatnes nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma jauniešu izglītošanā un iesaistīšanā pilsoniskajā līdzdalībā un valsts drošības garantā. Jaunieši, kuri ir aktīvi jaunatnes organizācijās, ir pilsoniski aktīvi arī turpmāk.

Latvijas Jaunatnes padome (LJP) un tās biedru organizācijas, izmantojot demokrātiskas tiesības, aktīvi iesaistās likumprojekta “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzības mācībā” komentēšanā, sniedzot priekšlikumus tā uzlabošanai un iesaistoties sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Diemžēl saskārāmies ar dažādu faktu sagrozīšanu un jaunatnes organizāciju neslavas celšanu no atsevišķu mediju puses.

Vēlamies vērst uzmanību, ka LJP un tās organizācijas savos priekšlikumos nekad nav aicinājušas apturēt iepriekš minēto likumprojektu vai veikt izmaiņas Jaunsardzes darbībā. Jaunsardze jau šobrīd ir interešu izglītības programma un ne jaunatnes organizācijas, ne IZM tās statusu nevēlas mainīt, kā tas lasāms sargs.lv rakstā "Patriotiskās organizācijas valsts augstākajām amatpersonām aicina nemainīt Jaunsardzes statusu".

Vēlamies norādīt uz rakstā minētajām neprecizitātēm:

- lai gan interešu izglītības programmā "Jaunsardze" jauniešu iesaiste ir brīvprātīga un tajā var darboties brīvprātīgi kā jebkurā brīvā laika aktivitātē, tomēr nav korekti to dēvēt par brīvprātīgo kustību. Brīvprātīgas kustības rietumu demokrātijā ir uztveramas kā pilsoniskas iniciatīvas nevis militāras iestādes vadītas programmas, kā tas šobrīd ir Jaunsardzes gadījumā, un tā būtu dēvējama vienkārši par interešu izglītības programmu vai valsts vadītu jaunatnes struktūru.

- jebkurš darbs ar jaunatni ir sociāls - gan Jaunsardzē, gan jaunatnes organizācijās. Būtiskākā atšķirība - viens (Jaunsardze) ir pilnībā valsts finansēts/ atbalstīts, otrs - sabiedrības atbalstīts un tikai daļēji valsts atbalstīts ( ar jaunatnes politikas valsts programmu). Lai vienmērīgi varētu attīstīties visi spēlētāji, kas veicina jaunatnes pilsonisko un patriotisko audzināšanu, un dod ieguldījumu valsts drošībā un aizsardzībā, ir svarīgi nodrošināt līdzvērtīgu atbalstu, iesaistīto pušu atzīšanu un neveicināt mākslīgu konkurenci starp Jaunsardzi un jaunatnes nevalstiskajām organizācijām.

- Aizsardzības ministrijas portālam sargs.lv, atklātās vēstules autororganizācijām un žurnālistiem nepaust viltus ziņas par prezidentu Egilu Levitu kā Jaunsardzes patronu, kurš tāds nav, lai gan prezidents R. Vējonis nudien tāds ir bijis.

Atgādinām, ka LJP mērķis nav un nekad nav bijis šī likumprojekta vai valsts aizsardzības mācības atcelšana, bet likumprojekta uzlabošana un sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanā. Neviena jaunatnes organizācija nav prasījusi Jaunsardzes pieejamā budžeta pārdali citiem mērķiem.

Šāda komunikācija no iesaistītajām pusēm liek domāt par mēģinājumu pretnostatīt veiksmīgus spēlētājus darbā ar jaunatni - gan Aizsardzības ministrijas atbalstīto interešu izglītības programmu "Jaunsardze", gan jaunatnes nevalstiskās organizācijas. Šāda rīcība nav pozitīvs sākums vispārējās valsts drošības koncepcijas ieviešanā, nerespektējot un neuztverot jaunatnes organizācijas kā būtiskus sadarbības partnerus valsts drošībā un aizsardzībā tieši jauniešu pilsoniskā un patriotiskā izglītošanā.

Par bērnu un jauniešu organizāciju lomu valsts drošības stiprināšanā, sīkāk viedoklī dalās Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija rakstā "Pilsoniski aktīvi iedzīvotāji ir miera sargi".

Foto: Ieva Čīka, LETA


Dalies:

Aktuāli