LJP gads kopš tikšanās ar organizācijām visā Latvijā

Gandrīz pirms gada Latvijas Jaunatnes padome uzsāka apjomīgu darbu, aptaujājot jaunatnes organizācijas visā Latvijā. 2019. gada nogalē tika publicēti aptaujas rezultāti un tie ir kalpojuši par pamatu turpmākajai LJP darbībai.

LJP aptaujā tika minēti šādi priekšlikumi turpmākajam jaunatnes politikas darbam Latvijā:

  • Veidot vairāku līmeņu gradāciju pēc biedru skaita un organizāciju darbības modeļa jaunatnes organizāciju sarakstā
  • Jaunatnes organizāciju sarakstā atsevišķi izdalīt - jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas veic darbu ar jaunatni, t.sk. organizāciju jaunatnes nodaļas, un nodibinājumi, kuru tiešā mērķauditorija ir jaunieši.
  • Jaunatnes organizāciju saraksta pieteikšanās anketu vienkāršot uz izņemt neatbilstošos kritērijus, sarakstā organizācijas sagrupēt atbilstoši mērogam.
  • Jaunatnes likumā ierakstīt jaunatnes darbinieku un jaunatnes lietu speciālistu definējumu.
  • Stingrāk definēt pašvaldību atbildību Jaunatnes likumā, kā arī šīs funkcijas stiprināt jaunajā Pašvaldību likumā.
  • Jaunatnes likumā definēt neformālo izglītību un rīkus tā atzīšanai valsts mērogā.
  • Stiprināt Jaunatnes konsultatīvās padomes darbu un veidot to kā vērā ņemamu instrumentu, veidojot jaunatnes politiku Latvijā, jo šobrīd tajā nav ne kvalitatīvu debašu, ne kvalitatīva lēmumu pieņemšana un tā darbojas formāli.
  • Jānodrošina stabils finansējums jaunatnes organizācijām, lai tās varētu plānot savu darbu ilgtermiņā un sasniegtu labākus rezultātus to darbībā un jaunatnes politikas plāna mērķu sasniegšanā.
  • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai veikt skaidrojošo darbu un turpināt info seminārus par lietvedību un grāmatvedību projektu iesniedzējiem, skaidrot prasības un kādi dokumenti organizācijām ir jāiesniedz atskaitēs, jo tām nav izpratnes par dokumentu nepieciešamību.
  • Veidojot jaunu apmācību programmu jaunatnes darbiniekiem, iesaistīt mācību izstrādē un vadīšanā jaunatnes organizācijas ar ilgtermiņa pieredzi darbā ar jaunatni, kas spēs dalīties labajā praksē un praktiskos ieteikumos.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai aktīvāk informēt nevalstisko organizāciju jaunatnes darbiniekus par pieejamajām apmācībām un to nepieciešamību zināšanu un prasmju paaugstināšanai.
  • Latvijas Jaunatnes padomei sevi jāpopularizē kā aktīvu interešu aizstāvības organizāciju un jāveicina atpazīstamība citu organizāciju vidū, iesaistot tās savā darbībā, tādejādi veicinot jaunatnes organizāciju un to vadītāju iesaisti jaunatnes politikas īstenošanā.

Lielākā daļa šo priekšlikumu ir saistīti ar Jaunatnes likuma grozījumiem, līdz 2020. gada martam LJP dalīborganizācijas aktīvi sprieda, diskutēja un vienojās par Jaunatnes likuma grozījumu priekšlikumiem un pieņēma grozījumu pozīciju LJP 2020. gada 8. marta Kongresā. Likuma grozījumu priekšlikumi tika nosūtīti Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Tālākā virzība vēl nav notikusi, jo jāņem vērā, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie Bērnu, ģimenes un jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Visticamāk jautājumi par Jaunatnes likuma grozījumiem tiks skatīti šī gada rudenī.

LJP aktīvi paudusi organizāciju nostāju un iesaistījusies diskusijās ar VARAM, lai panāktu, ka darbs ar jaunatni tiek iekļauts kā autonomā pašvaldību funkcija jaunajā pašvaldību likumā. Pie šī jautājuma LJP vēl turpinās strādāt, sadarbojoties ar IZM, kura arī norādījusi, ka darbs ar jaunatni iekļaujams kā pašvaldību funkcija jaunajā likumā.

Gan aptauja, gan nosūtītie priekšlikumi paredz spēcināt Jaunatnes konsultatīvo padomi. Diemžēl kopš 2019.g. novembra, kad iepriekšējai padomei beidzās pilnvaru termiņš, jaunā padome nav vēl sasaukta. Šobrīd ir veikti grozījumi Jaunatnes konsultatīvas padomes nolikumā, ir notikusi sabiedriskā apspriešana un tie izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu projektā paredzēts, ka LJP ir atsevišķa locekļa vieta padomē un tai nebūtu jākonkurē ar citām jaunatnes organizācijām. Drīzumā gaidāma atbilde no IZM par turpmāko padomes darbu.

Tāpat priekšlikumi paredz neformālās izglītības definējumu Jaunatnes un Izglītības likumā. 2019.g. nogalē notika divas sanāksmes, kurās šis jautājums tika aktualizēts. LJP plāno virzīt šo jautājumu jau šogad, sadarbojoties gan ar IZM, gan Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru.

Gan pagājušajā gadā, gan šogad LJP ir veikusi daudz aktīvāku interešu aizstāvību (dalība jau vairāk kā 30 sēdēs, komitejās, darba grupās), aizstāvot tās biedru intereses - iestājoties par izmaiņām likumprojektā "Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi", gan veidojot regulāru dialogu ar IZM un citām ministrijām, sniedzot dažādus atzinumus un pozīcijas.

Ārkārtas stāvokļa laikā, pateicoties LJP iniciatīvai, tika izveidotas vadlīnijas darbam ar jaunatni C-19 laikā, jaunatnes darbā iesaistītie tikās pirmajā virtuālajā jaunatnes jomas hakatonā "[Pa]Lēciens jaunatnes jomā!" un radīja noderīgus materiālus darbam ar jauniešiem šajā laikā, LJP biedru organizācijas regulāri tikās virtuālajās darba grupās, plānojot kopīgus projektus un sniedzot atbalstu cits citam. Ārkārtas stāvoklis LJP bija aktīvs laiks, jo tā ne tikai varēja pievērsties dažādām organizācijas iekšējām lietām, bet arī sniegt atbalstu savām organizācijām. 

Lai gan pagājis tikai gads, ir notikušas nelielas, bet būtiskas izmaiņas un virzība jaunatnes politikas jautājumos. LJP arī turpmāk aktīvi strādās pie jaunatnes organizāciju interešu aizstāvības!

Visas LJP darbības aktivitātes tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2019. - 2020. gada valsts budžeta finansējuma ietvaros un to atbalsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli