Jaunieši - vērtīgākā Latvijas atjaunojamā enerģija - pietiekoši neparādās ANM plānā

Sadaļa

Otrdien, 27. aprīlī valdība apstiprināja Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu iesniegšanai Eiropas Komisijā. Plāna centrā ir instruments Next Generation EU un tā mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām. Lai tas notiktu, katra dalībvalsts izstrādāja savus atveseļošanas un noturības plānus.

Sākotnēji diemžēl jaunatnes aspekts netika iekļauts, lai gan tas ir viens no pīlāriem, par ko runā Next Generation EU plāns. LJP secina, ka jauniešu līdzdalības process Latvijā ANM plānā nav noticis pilnvērtīgi. Jaunieši ir Latvijas vērtīgākā atjaunojamā enerģija, kurā diemžēl nav ieguldīts pietiekoši, izstrādājot Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu. Plāns ir pievīlis jauniešus kā Eiropas nākotnes paaudzi vēl pirms #NextGenarationEu ir sācies.

Arī LJP sniedza komentārus plānam un aicināja iekļaut:

  1. Atbalsta pasākumus, kas vērsti uz jauniešu psihoemociālo labklājību, socializēšanos, prasmju un kompetenču attīstīšanu un jauniešu atgriešanu darba tirgū.

  2. Atbalstu alternatīvām mācību iespējām, pielāgojot tiešsaistes mācību un apmācību iespējas, lai uzlabotu mācīšanās pieredzi, nodrošinot piekļuvi IKT aprīkojumam, digitālajiem rīkiem un mācību materiāliem, kā arī kvalitatīvas formālas un neformālas mācību programmas, kas pielāgotas virtuālajai auditorijai.

  3. Atbalstu neformālajai izglītībai un apmācībām sabiedrībai, jo īpaši jauniešiem, lai labāk reaģētu uz darba tirgus prasībām postpandēmiskajā pasaulē.

  4. Atbalstu garīgās veselības veicināšanai un pasākumiem, jo īpaši jauniešiem, kurus ietekmējušas attālinātās mācības, distancēšanās, izolācija no sabiedrības un vietējās kopienas un/ vai darba zaudēšana. 

  5. Pasākumus, kas veicina pozitīvu darba vidi, lai atgrieztos klātienes darbā.

  6. Iekļaut plānā aktivitātes, kas vērstas uz pilsoniskās sabiedrības atbalstu, piemēram, īpašas atbalsta programmas NVO darbībai un ilgtermiņa kapacitātes nodrošināšanai.

Eiropas Jaunatnes forums (European Youth forum) vērsa uzmanību, ka plānā būtu jāiekļauj šādiem atbalsta pasākumiem:

sociālajai un ekonomikas iekļaušanai:

  • atbalsta pasākumi kvalitatīvām darba vietām ar adekvātu atalgojumu un darba tiesībām arī jauniešiem, piemēram stiprinot Jauniešu garantijas programmu. Īpaši svarīgi ņemot vērā, ka jaunieši Covid-19 pandēmijā ir zaudējuši darba vietas. Svarīgi veicināt, ka nenotiek diskriminācija pret jauniešiem darba vietās darba algu samaksas apmērā (pazeminot jauniešu algu apmēra, atļaujot neapmaksātas prakses vietas), jo tikai ar stabiliem, pietiekošiem ienākumiem jaunieši izvēlās veidot ģimenes.
  • pasākumus sociālai aizsardzībai jauniešiem, kuri ir zaudējuši darbu, bet nekvalificējas pabalstu saņemšanai, jo darba pieredze ir bijusi minimāla.

  • palielināt atbalstu jauniešu garīgai veselībai, lai novērstu sekas, ko jaunieši piedzīvo šīs pandēmijas laikā

izglītībai un apmācībai:

  • ieguldīt resursus ne tikai prasmēs, kas nepieciešamas darba tirgum, bet arī prasmēs, kas vecina jauniešu aktīvu pilsoniskumu, kritisko domāšanu un personīgo attīstību

  • iekļaut pasākumus, kas mazina nevienlīdzību un veicina jauniešu iespējas izmantot digitālās iespējas attālinātajās mācībās

  • iekļaut pasākumus visās mācīšanās jomās - formālajā, neformālajā un ikdienējā mācīšanā, lai vairāk veicinātu holistisku pieeju darbā ar jauniešiem un jaunatnes darba kvalitātē, lai kopīgi atbalstītu jauniešus krīzes pārvarēšanā.

jaunatnes sektorā:

  • iekļaut pasākumus jaunatnes organizāciju darbības finansēšanai, lai nodrošinātu, ka tās var tikt galā ar pandēmijas ietekmi, atbalstot tās projekta grantu aizkavēšanās gadījumos vai papildu izmaksās, kas radušās pārceļot aktivitātes pandēmijas dēļ. 

  • nodrošināt finansiāla atbalsta aktivitātes jaunatnes jomas darbiniekiem, kuri ikdienā darbojas kā pašnodarbinātie, lai atvieglotu šobrīd samazinātās darba iespējas.

zaļajā pārejā:

  • neatbalstīt nevienu nozari, kura balstās uz fosilo kurināmo un citām neilgtspējīgām darbībām

  • koncentrēties uz reformām, kas veicina, piemēram, alternatīvu ražošanu un patēriņu modeļus, patērētāju un vides aizsardzība, fiskālās, sociālās un vides regulējumus.

  • piešķiriet prioritāti pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt veselību, sociālo un ekonomisko izturību pret vides satricinājumiem un klimata pārmaiņām

  • veikt pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību, priekšroku nosakot atjaunojamai enerģijai, transports, lauksaimniecība un ēku siltināšanai.

Iesniegtajā ANM plānā jaunatnes politikas komponentes iekļautas digitālās transformācijas un nevienlīdzības mazināšanas pīlārā. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju plāna ir iekļautas atbalsta aktivitātes jauniešiem - digitālo prasmju attīstības programmas ārpus formālās izglītības. Tāpat izglītības jomā plānots paplašināt STEM jomas mācību priekšmetu apguvi, kas palīdzēs jauniešiem labāk sagatavoties darba tirgus pieprasījumam.

Savukārt LJP sniegtie priekšlikumi, pēc Labklājības un Veselības ministrijas sniegtajiem komentāriem, ir jau iekļauti esošajos Latvijas politikas plānošanas dokumentos. Pateicoties arī Latvijas Pilsoniskās alianses aktīvam darbam plānā ir iekļauti kopējie NVO sektora priekšlikumi. Vairāk šeit.

Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli