Vai jaunieši Latvijā ir prioritāte?

Ilze Bergmane, Latvijas Jaunatnes padomes prezidente

Aprīlī Latvijas Jaunatnes padome atklāja kampaņu #TapaisArJauniešuEnerģiju, lai aktualizētu sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem Latvijas jauniešus kā prioritāti. Mēs saprotam, ka vārdos jaunieši ir prioritāte daudziem, bet darbos ne tik ļoti. Bieži dzirdam, ka jaunieši ir mūsu nākotne. Bet vai tiešām?

Jau vairāk kā gadu esošā Covid-19 pandēmija var padarīt sliktākas jau tā negatīvās tendences jaunatnes jomā Latvijā. Esošie pandēmijas ierobežošanas pasākumi apgrūtina izglītības iegūšanu, dzīves prasmju un kompetenču apguvi. Attālinātajās mācībās jauniešiem ir iespēja pilnveidot digitālās prasmes, tomēr ikviens zinām piemērus, kas parāda, ka mācību kvalitāte ir mazinājusies. Iegūtās izglītības kvalitātes samazinājumam var būt ļoti negatīva ietekme uz mūsu jauniešu nākotni un viņu potenciālo ienākumu un labklājības līmeni ilgtermiņā.

Jaunatnes jomu Latvijā regulē jaunatnes politika. Tā ir starpnozaru politika, kas iekļauj izglītību, veselību, labklājību un nodarbinātību, kurām ir nozīmīga loma jebkura jaunieša attīstībā. Jaunatnes politikai būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm, gan domājot par valsts ilgtermiņa plānošanu un ekonomisko labklājību, gan nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Lai tiešām nodrošinātu starpnozaru politikas ieviešanu, ir objektīvi jāizvērtē, kāda šobrīd ir jaunatnes politikas nozīme lēmumpieņemšanas procesos. Vai mēs kā valsts domājam par mūsu ilgtspēju un spēju pastāvēt? Vai mēs aktīvi līdzdarbojamies, lai ikviens Latvijas jaunietis varētu saņemt vislabāko iespējamo atbalstu no valsts un sabiedrības?

Darbs ar jaunatni ir mērķtiecīgi veiktu darbību kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šis darbs potenciāli ir viens no nozīmīgākajiem darbiem visās valsts politikas jomās, lai veicinātu jauniešu – Latvijas 13 – 25 gadus veco iedzīvotāju – pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un drošību, jo īpaši ilgtermiņā, jo tas veicina jauniešos pilsoniskās apziņas veidošanu, līderības prasmju attīstību, brīvprātīgā darba tikumu, sadarbības spējas izkopšanu, spēju pastāvīgi mācīties un citas prasmes, kuras ir nepieciešamas mūsdienu mainīgajam dzīves ritmam un darba tirgum. Īstermiņā tas veicina jauniešu līdzdalību jau aktuālajos sabiedrības procesos, piemēram, sniedzot atbalstu grūtībās nonākušajiem, jo arī jaunieši bija tie, kura aktīvi veica brīvprātīgo darbu līdz pandēmijai un arī pandēmijas laikā. Ieguldījums jauniešos tagad ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē – tiek samazināts risks, ka jaunieši vēlāk dzīvē saskarsies ar bezdarbu, sociāla riska problēmām vai pat atkarībām, jo caur pieredzi un iesaisti jaunatnes organizācijās un neformālās izglītības aktivitātēs kopumā, jauniešiem tiek sniegtas prasmes pārvarēt mainīgus, tai skaitā krīzes, apstākļus. Covid-19 pandēmijas un tās izraisīto seku kontekstā tas ir ļoti svarīgi.

Jaunatnes likums mūsu valstī darbojas jau 11 gadus, tomēr Latvijā iztrūkst ilgtspējīga, horizontāla jaunatnes politikas plānošana, vēl joprojām ir jūtams, ka trūkst administratīvā un politiskā atbildība jaunatnes jomā. Jaunatnes politika Latvijā šobrīd ir otršķirīga, nav notikusi būtiska attīstība un netiek atrisinātas nozīmīgākās jomas problēmas. Šāda otršķirīga politika noved pie negatīviem faktiem par jauniešiem Latvijā:

  • Jauniešu skaits pēdējo 10 gadu laikā būtiski samazinājies. Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits, gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
  • Jaunieši biežāk par citu vecuma grupu iedzīvotājiem emigrē no valsts, 2018. gadā emigrēja 2,4 tūkst. jeb 15% jauniešu 18 – 24 gadu vecumā. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais Jaunatnes politikas analītiskais pārskats, būtiskākie iemesli, kas pamudinājuši jauniešus  aizbraukt no Latvijas, ir vēlme uzlabot savas dzīves kvalitāti (57%), tie neredz nākotni Latvijā  (50%) un ārzemēs ir iespēja daudz labāk nopelnīt (48%).
  • Apmēram 15% jaunieši un jauni pieaugušie vecumā no 20 – 34 gadiem nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (jaunieši NEET situācijā), liecina Eurostat dati par 2019. gadu.
  • Jauniešu pašnāvību skaits ir viens no lielākajiem Eiropā – 11 pašnāvības uz 100 000 jauniešu vecuma grupā 15-19 gadiem un 16 pašnāvības uz 100 000 jauniešu vecuma grupā 20-24 gadi.
  • Latvijā tikai 17% jauniešu iesaistās nevalstisko jauniešu organizāciju aktivitātēssavukārt Igaunijā tie ir 27% un Lietuvā 29%.
  • Tikai 34% jauniešu vienreiz iesaistījušies brīvprātīgā darba aktivitātēs, kamēr Lietuvā 34% jauniešu, bet Igaunijā 63% jauniešu.
  • Lai gan jauniešu līdzdalība Latvijā ir izteikti augstāka nekā citās mūsu vecuma grupās, tomēr rādītāji ir drīzāk viduvēji. Jauniešu aktivitāte ir izteikti zema – nevalstisko organizāciju ikdienas darbā iesaistās 2% jauniešu; kursos, semināros un apmācībās ārpus skolas vai augstskolas piedalās tikai 13% jauniešu, vietējās kopienas aktivitātēs piedalās tikai 2%, un pat interešu pulciņos un klubos darbojas tikai 18% jauniešu.

Mēs, Latvijas Jaunatnes padome, ticam, ka jaunieši, darbojoties jauniešu nevalstiskajās organizācijās, caur neformālo izglītību attīsta savas komandas darba un līderības prasmes, attīsta savu vērtību sistēmu un attieksmes, gūst brīvprātīgā darba pieredzi un pielieto skolā iegūtās zināšanas praksē. Jaunatnes organizācijas bieži ir pirmā platforma, kurā jaunieši apgūst izpratni par pilsoniskas sabiedrības pamatprincipiem un pilsonisko līdzdalību. Jaunieši, kuri darbojušies jauniešu organizācijās, ir pilsoniski aktīvi arī pieaugot – uzņemas atbildību par notiekošajiem procesiem sabiedrībā un proaktīvi iesaistās lēmumu pieņemšanā. Arī Covid-19 laikā tieši jaunatnes organizācijas sniedz jauniešiem emocionālo atbalstu un nodrošina aktivitātes jauniešu prasmju saglabāšanā un attīstīšanā. Jaunatnes organizācijas šajā laikā aktīvi atbalsta valsts pārvaldē strādojošos, lai meklētu arvien labākus risinājumus esošajai situācijai. Tieši tādēļ LJP vienmēr uzsver, cik būtiski ir finansiāli atbalstīt jaunatnes organizācijas, jo atšķirībā no nevalstiskajām organizācijām, kuru biedri ir pieaugušie un var maksāt biedru naudas, jaunieši lielākoties paši naudu nepelna. Jauniešiem ir milzu enerģijas daudzums, tomēr visbiežāk nav pietiekamu materiālo resursu, lai pilnvērtīgi uzturētu savas organizācijas.

Latvijā lielākais un tiešais atbalsts, ko valsts sniedz jauniešu organizācijām, ir Jaunatnes politikas valsts programmas finansējums. Finansējums jauniešu organizācijām un jauniešu iniciatīvām ir zemākais starp Baltijas valstīm – 2021.gadā budžetā apstiprināti vien 574 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Igaunijā 2020. gadā tiešais valsts budžeta atbalsts jaunatnes politikai bija 1 196 216 eiro, bet Lietuvā – 1 424 000 eiro. Būtiski atzīmēt, ka interešu izglītības programmas īstenošanas izmaksas, ko sedz IZM kā mērķdotācijas pašvaldībām, piem., no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. augustam, vien sasniedza 17 441 403 eiro. Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā, tikai 2019. gadā tika panākts, ka plānā ir trīs gadiem iezīmēts finansējums jaunatnes politikas valsts programmai. Protams, jaunatnes organizācijas var pretendēt arī citos projektu konkuros, piem., SIF NVO fonds, bet tajos tās konkurē ar visām nevalstiskajām organizācijām, kurās bieži strādā profesionāli projektu rakstītāji.

Lai gan esošā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies nodrošināt pakāpenisku finansējuma pieaugumu līdz 2022. gadam Jaunatnes politikas valsts programmā – nodrošinot līdz 4 eiro uz vienu jaunieti gadā (to norādot Valdības rīcības plānā) esošo 2 eiro gadā uz vienu jaunieti Latvijā. LJP uzskata, ka nepieciešams būtiski palielināt Jaunatnes politikas valsts programmas finansējumu, lai turpmākos gados būtu iespējama kvalitatīva aktivitāšu īstenošana, uzlabojot jauniešu labklājību Latvijā.

Diemžēl jāsecina, ka jaunieši Latvijā nav prioritāte darbos. To apliecināja ne tikai tas, ka no simts 13. Saeimas deputātiem, Latvijas Jaunatnes padomei par ieguldījumu jauniešos un jaunatnes politikā noteiktajā termiņā atbildēja tikai divas Saeimas frakcijas (Zaļo un zemnieku savienība un Attīstībai/Par) un viens deputāts S.Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija), bet tas redzams arī atbalstā valsts budžetā.

Latvijai bija iespēja būtiski palielināt atbalstu jauniešiem un jaunatnes organizācijām, izstrādājot Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma plānu. Eiropas Komisija īpaši mudināja dalībvalstis noteikt par prioritāti ieguldījumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai digitālās un zaļās pārkārtošanās procesā un programmas #NextGenarationEu apakšpozīcijās un izmantot Eiropas zaļo kursu kā darba vietu izveides veicinātāju. Tomēr jāsaka, ka process, kādā tika organizētas diskusijas un komentēšanas iespējas Latvijas plānam, nebija ne jauniešiem draudzīgas, ne arī iekļāva jauniešus un mūsu nākamās paaudzes kā prioritāti.

Šis plāns ir pievīlis jauniešus kā Latvijas un Eiropas nākamo  paaudzi vēl pirms Eiropas #NextGenarationEu ir sācies. Iesniegtajā Latvijas ANM plānā jaunatnes politikas komponentes iekļautas digitālās transformācijas un nevienlīdzības mazināšanas pīlārā, iekļaujot vien atbalsta aktivitātes digitālo prasmju attīstībai ārpus formālās izglītības un paplašinot STEM jomas mācību priekšmetu apguvi, kas palīdzētu jauniešiem labāk sagatavoties darba tirgus pieprasījumam. Plānā nav iekļauti atsevišķi mehānismi, lai uzlabotu, piem., savas dzīvesvietas iegādes iespējas tieši jauniešiem; veicinātu kvalitatīvu nodarbinātību un diskriminācijas izskaušanu pret jauniešiem darba vietās nenoslēgto darba līgumu kontekstā vai piedāvātā atalgojuma ziņā.

Ir svarīgi apzināties, ka jauniešos jāiegulda jau šodien, nevis kaut kad nākotnē. Jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kura pati ieguldījumus savā attīstībā neprasīs, tāpēc valstij ir svarīgi apzināties savu jauniešu potenciālu un stiprināt “Jaunatnes politikas valsts programmas” finansiālo apmēru, lai programma kļūtu par vienu no balstiem jauniešu attīstībā.

Mēs aicinām 13. Saeimas deputātus, lemjot par 2022. gada budžetu, finansējumu palielināt vismaz līdz 1 000 000 eiro gadā. Jaunatnes politikas valsts programmai būtu jābūt tai, kura veicina jaunatnes organizāciju attīstību, stiprina to kapacitāti un jauniešu aktīvu iesaistīšanos. Nevalstiskās  organizācijas  darbā  ar  jaunatni  ir  būtisks  resurss  un  palīgs  valstij, ministrijām un  pašvaldībām, sniedzot sabiedrībai tos pakalpojumus, kurus valsts sektors nesedz vai sedz daļēji. Svarīgi paredzēt līdzvērtīgus nosacījumus Jaunatnes valsts programmas finansējuma saņemšanai organizācijām, kuras, savas struktūras vai uzbūves dēļ, nevar būt  ierakstītas jaunatnes organizāciju sarakstā, bet veic aktīvu un pierādāmu darbu ar jauniešiem (piemēram, lielāku organizāciju jaunatnes nodaļas).

Mēs, LJP, uzskatām, ka jaunieši – tā ir enerģija, kas nekur nepazūd. Tiklīdz aptrūkstas darbu, tā viegli pārvēršas nedarbos, piemēram,dažādās sociālās problēmās, mobingā, jauniešu klaiņošanā u.c. Uzskatu, ka mums kā sabiedrībai ir jādara viss, lai šī enerģiju būtu pozitīva un tādēļ svarīgas ir jaunatnes organizācijas, kurās ar jauniešu enerģiju jau tagad visu laiku top apbrīnojami, nozīmīgi un vērtīgi projekti, iniciatīvas un lietas. LJP apkopojusi piemērus, kā jaunatnes nevalstiskās organizācijas rada pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā,  tās var aplūkot vietnē jauniesuenergija.ljp.lv. Daļa no šīm iniciatīvam ir paveiktas pateicoties tieši Jaunatnes politikas valsts programmas finansējumam. Ja visus šos pozitīvās enerģijas piemērus varam paveikt jau ar esošo summu, tad ko vēl mēs varētu paveikt? Cik vēl daudzu jauniešu negatīvo enerģiju, mēs varētu pārvērst pozitīvajā enerģijā, lai radītu kopējo labumu mūsu sabiedrībai?

Mēs zinām, ka jaunatnes NVO pārstāvji biežāk nekā pašvaldību un jauniešu centru pārstāvji īsteno aktivitātes sabiedriski nozīmīgās jomās – sociālā iekļaušana, sociālā palīdzība, integrācija, kamēr pašvaldību un jauniešu centru pārstāvji biežāk īsteno pasākumus kultūras, izklaides, kā arī vides sakopšanas jomās. Tas arī ir svarīgi, tomēr šāda tendence liecina, ka NVO sektoram ir būtiska papildinošā loma darba ar jaunatni īstenošanā. Palielinot finansējumu jaunatnes NVO tiktu sasniegti vēl labāki rezultāti Latvijas jaunatnes politikā. Nesniedzot pietiekošu valsts atbalstu jaunatnes organizācijām, Latvija varēs turpināt investēt jauniešu negatīvās enerģijas sekās – slimībās, bezdarbā, sociālās problēmās, atkarībās un pat pretvalstiskā rīcībā. Mums visiem, bet jo īpaši lēmumu pieņēmējiem – ministriem un Saeimas deputātiem, ir jāsaprot, ka jaunieši ir Latvijas vērtīgākā atjaunojamā enerģija.

Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (LJP) ir lielākā jaunatnes organizāciju un organizāciju, kas strādā ar jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem, apvienība Latvijā, kas šobrīd kopā apvieno 38 dalīborganizācijas, kuru biedru kopskaits veido vairāk nekā 11 000 biedrus. LJP iestājas par kvalitatīviem dzīves apstākļiem jauniešiem, atbalstot bērnu un jauniešu organizācijas.

Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli