Mierā stāvēt ir atpakaļ iet

Klimats

Akims Savruckis, Latvijas Jaunatnes padomes sabiedrisko attiecību speciālists

2021. gada ANO Klimata pārmaiņu konference, ko biežāk dēvē par COP26, šoreiz norisinājās Glāzgovā no 2021. gada 31. oktobra līdz 13. novembrim.  

Šis notikums atradās ziņu virsrakstos un uzmanības centrā pēdējās divas nedēļas. Glāzgova ir kļuvusi par klimata krīzes un iespējamo tās risinājuma variantu apspriešanas centru. Pilsētas ielās un pat samita telpās pastāvīgi notika protesti un dažādas akcijas, lai kārtējo reizi uzsvērtu nepieciešamību spert drosmīgus un izšķirošus soļus pretī klimata pārmaiņu apturēšanai.

Klimata, dabas un apkārtējās vides jautājumi ir eksistenciāli jauniešiem, jo tieši nākamā paaudze saskarsies ar nopietnām un pat katastrofālām mūsdienu pasaules līderu bezdarbības sekām. Jau vairākus mēnešus pirms konferences daudzi aktīvisti cēla trauksmi par fosilo resursu lobija piedalīšanos samitā, kas var palēnināt lēmuma pieņemšanas procesu un mēģināt aizstāvēt šāda veida enerģijas subsidēšanas politiku. Diemžēl daudzas bažas par konferences rezultātiem ir izrādījušās pamatotas. Līderi, kuri tik daudz runā, bet tik maz dara, strauji zaudē cilvēku uzticību.

Skaisti, tomēr tukši vārdi.

Pirms konferences izskanēja daudzi skaisti saukļi par plānotajiem samita rezultātiem, kā arī tika akcentēta nepieciešamība pāriet no vārdiem pie reāliem darbiem. Oficiālie mērķi, kas tika izvirzīti pirms oficiālo sarunu sākuma, bija šādi

  1. garantēt nulles emisiju līmeņa sasniegšanu globālajā mērogā līdz gadsimta vidum un ierobežot globālās gaisa temperatūras kāpumu 1,5 grādu robežā; 
  1. adaptēties klimata pārmaiņām kopienu un dabisko biotopu aizsardzības nolūkos; 
  1. piesaistīt finanses; 
  1. strādāt kopā, lai sasniegtu rezultātus. 

''COP26 konferencē mēs kopā ar partneriem centīsimies panākt progresu mežu un nozīmīgāko ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas jomā un atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu, dzīvotspējīgu un pozitīvi ietekmējošu lauksaimniecību!'' solīja COP26 ieceltais priekšsēdētājs Aloks Šarma, runājot par paredzēto rīcību.

Jāatzīst, ka tomēr šie skaļie lozungi netika pārvērsti rīcībā. Pats pasākums kļuva par vienu lielu skandālu - konferences dalībnieki ieradās Glāzgovā ar lidmašīnām un mašīnu kortežiem, konferenci nācās pagarināt par dažām dienām, kā arī pasākumā piedalījās vismaz 503 fosilo kurināmo lobisti.

COP26 ir milzīga neveiksme arī tāpēc, ka Indija un Ķīna ļaunprātīgi izmainīja vienošanās tekstu, lai nepieļautu, ka tiktu izvirzīts mērķis pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu. Patiesībā ir ļoti skumji redzēt, kā vislielākie piesārņotāji pasaulē atsakās uzņemties atbildību par videi nodarīto kaitējumu, vienlaikus pieprasot izlēmīgāku rīcību no jaunattīstības valstīm. Šāda liekulība tikai vēlreiz pierāda nepieciešamību apvienoties, lai radītu spiedienu no pilsoniskās sabiedrības puses uz lielvalstīm.

Jārīkojas šeit un tagad!

Stāsts par klimata jautājumiem nav tikai par mūsu nākotni, bet arī par tagadni. Jau patlaban visos 6 kontinentos cilvēki cieš no klimata pārmaiņu dramatiskajām sekām, taču tagad viens ir skaidrs - jo ilgāk pasaules līderi sēdēs uz vietas un neko nedarīs, jo sliktāk būs planētai un visai cilvēcei.

Jauniešiem klimata jautājumi ir īpaši kritiski un satraucoši, jo tieši viņi dzīvos jaunajā realitātē. Klimata krīze būtiski ietekmē jauniešu mentālo veselību. Piemēram, Bātas universitātes zinātnieku pētījums atklāja, ka četri no 10 jauniešiem baidās radīt bērnus klimata krīzes dēļ.

Ja vecākā paaudze netiks galā ar šo ārkārtīgi bīstamu problēmu, tad tieši jauniešiem būs jāmaksā par pieļautajām kļūdām ar savu nākotni. No šodienas lēmumiem atkarīgs, vai nākamā paaudze varēs baudīt dabu un nebaidīties no ekstrēmiem laikapstākļiem un dabas kataklizmām.

Arī Latvijā šis jautājums ir aktuāls jauniešiem, jo klimata pārmaiņas skars un ietekmēs visus pasaules reģionus. Saskaņā ar klimata mainības modelēšanas rezultātiem Latvijas teritorijā janvāra vidējā temperatūra, sākot no 2040. gada, var būt 0–5 ºC, kas ir ievērojami augstāka nekā pašlaik.

Latvijas Jaunatnes padome uzsver, ka klimata krīze ir horizontāls jautājums, kurš skar daudzas politikas jomas, un tā risināšanā kā centrālajam elementam ir jābūt sociālajam taisnīgumam. Risinājumiem ir jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, īpaši domājot par finansiāli un sociāli neaizsargātām grupām. Jauniešu organizācijām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, lai kvalitatīvi attīstītu jaunas iniciatīvas, kas risinātu klimata krīzes jautājumus gan vietējā, gan nacionālā mērogā.  Visas sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama attīstības plānošanā. 

Jauniešiem jābūt iesaistītiem klimata un vides politikas plānošanā un ieviešanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī. Jauniešiem jāsēž pie katra galda, kur tiek pieņemti lēmumi, tostarp arī ar klimatu saistītie. 

Jārīkojas izlēmīgi, drosmīgi un pārdomāti. Šobrīd latviešu sakāmvārds ''mierā stāvēt ir atpakaļ iet'' ir tik aktuāls kā vēl nekad! 

 

Ārējās vietnes

Aktuāli