Eiropas jaunatnes atgūšanās plāns pēc Covid-19

Covid-19 krīze un līdzīgas krīzes kopumā visvairāk ietekmē jau tā mazāk aizsargātāko sabiedrības daļu. Arī šobrīd novērojam nevienlīdzības sekas un mūsu sabiedrību trauslumu. Lai gan jaunieši mazāk cieta no vīrusa, viņus smagi skar krīzes ekonomiskās un sociālās sekas, ja netiks pieņemti atbilstoši mēri, runa nebūs tikai par šo gadu, bet arī par ilgtermiņa ietekmi.  Gan Eiropā, gan globāli katras valsts reakcija uz Covid-19 riskiem sākotnēji bija visai dažāda un tas rosināja solidarizēties un meklēt kopīgas, globālas stratēģijas.

Kad tikšanās un pārvietošanās ierobežojumi stājās spēkā, mūsu dzīvesstils krasi mainījās un daudzi palika bez ienākumiem, dzīvesvietas un atbalsta sistēmas. Vienlīdzība ir veiksmīgas un ilgtspējīgas sabiedrības pamats un tāpēc tai ir jākalpo par kompasu, pēc kura virzīties, lai atgūtos no Covid-19 krīzes. Jaunieši un jauniešu organizācijas strādā, lai sasniegtu vienlīdzīgāku sabiedrību un šīs krīzes laikā mēs skaidri redzējām, ka jaunieši bija gatavi palīdzēt apkārtējiem.

Tomēr palīdzība ir nepieciešama arī pašiem jauniešiem. Gados jauni cilvēki ir pakļauti lielākam riskam zaudēt darbu, jo parasti šādās situācijās mazāk pieredzējušie un nesen darbā pieņemtie tiek atlaisti pirmie. Jauniešiem zuda iespējas apmeklēt mācību un brīvā laika iestādes, kur saņemt saikni ar apkārtējiem cilvēkiem.

Tika ierobežotas arī daudzas aktivitātes, kas ir svarīgas demokrātijas pastāvēšanai, lai demokrātiska sabiedrība spētu pastāvēt, ir nepieciešams mazināt nevienlīdzību un cilvēkiem ir jābūt iespējām iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs. Laikā, kad daudziem ir grūtības nodrošināt iztiku un pajumti, diemžēl novērojams, ka cilvēki pamet tādas aktivitātes kā brīvprātīgo darbu, paliek grūtāk veltīt laiku un enerģiju, palīdzot apkārtējiem cilvēkiem un kopienām.

Par spīti visām krīzes sekām, šis laiks ir arī iespēja. Iespēja mainīt novecojušu sistēmu un būvēt jaunu, kas ir balstīta uz ilgtspējīgiem pamatiem: gan ekonomiski, gan arī attiecībā uz vidi. Nedrīkstam aizmirst, ka bez Covid-19 krīzes mums draud cits vēl lielāks izaicinājums - klimata un dabas krīze. Mums būs jāmaina sabiedrības definīcijas un ekonomiskais modelis, lai cilvēki un planētas veselība būtu tā visa centrā. Kopš Covid-19 krīzes sākuma Eiropas Jaunatnes forums ir strādājis pie tā, lai neviens jaunietis nepaliek novārtā un jaunatnes organizācijām netrūkst atbalsta. EJF pastāv par to, lai mēs nevis atgrieztos atpakaļ pie ierastā, bet gan būvētu labāku nākotni. EJF rūpēsies, lai jauniešu balsis ir sadzirdētas un jaunatnes organizācijas var piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos gan globālā, gan vietējā līmenī.

No EJF puses tiek piedāvāti sekojoši priekšlikumi veiksmīgas atveseļošanās sasniegšanai. Ieteikumi aptver gan tūlītējas darbības, gan ilgtermiņa uzlabojumus un balstās uz šiem 3 galvenajiem punktiem:

1. Sociālā un ekonomiskā iekļaušana

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka izveidojas tā saucamā “Lockdown generation” jeb “Izolācijas paaudze”. Covid-19 ietekmē tika bremzēti izglītības procesi, darba iespējas saruka un saasinājās mentālās veselības problēmas. Pēc UNICEF datiem, 91% no pasaules studentiem un skolēniem piedzīvoja izmaiņas mācību procesā. Skolas un universitātes bija slēgtas, mācības pārgāja tiešsaistes vidē. Visgrūtāk atkal klājās maznodrošinātiem jauniešiem, piemēram, romu vai bēgļu kopienās ir maz pieejas tiešsaistes rīkiem, par cilvēkiem ar invaliditāti arī tika piemirsts.

Ieplānotās mācību prakses tika pārceltas vai atceltas. Daudzi jaunieši strādā apkalpojošajā sfērā un daļa zaudē iespējas iegūt noderīgu pirmo pieredzi darba tirgū. Vairākiem nākas piedzīvot problēmas ar bezdarba pabalstiem, jo tie tiek aprēķināti pēc tādiem parametriem kā darba stāžs un algas apmērs, daudzi, kam izdevās saglabāt darbu, savukārt pieredzēja darba stundu skaita kritumu par aptuveni 20%.

Pēc Eurofound aptaujas datiem 20% jauniešu atzina, ka jutās vientuļi krīzes izraisītās sociālās distancēšanās laikā, savukārt no gados vecākiem cilvēkiem tā atbildēja mazāk respondentu, proti, 15%. Ir jāizvairās no tā, ka šī laika sekas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku ekonomisko stāvokli, garīgo veselību un dzīves kvalitāti.

Risinājumi ārkārtas stāvokļa laikā: solidaritātei jābūt par prioritāti un jānodrošina īstermiņa mēri, piemēram, ekonomiskais atbalsts krīzes situācijā no valsts, neļaut īrniekus izsēdināt no mājām, atlikt kredītu un komunālos maksājumus, lai atbalstītu maznodrošinātos.

Risinājumi ilgtermiņā: pielāgot likumus tā, lai krīzes situācijās maznodrošinātajiem ir “drošības spilvens”, kas nav atkarīgs no darba stāža vai citiem līdzīgiem kritērijiem. Pārskatīt līgumu tipus un vairāk pasargāt tos, kam ir īstermiņa līgumi vai samazināta slodze; nepieļaut jauniešu diskrimināciju darba tirgū. Veicināt jauniešu nodarbinātību un veidot vairāk kvalitatīvu “entry level” jeb iesācēja līmeņa darba vietu, kā arī aizliegt neapmaksātas prakses. Ilgtermiņā jānodrošina iekļaujoša labklājības sistēma, kas ne tikai ņem vērā nodarbinātību, bet dzīves kvalitāti kopumā - jāiekļauj arī pieejama veselības aprūpe, pajumte un izglītība. 

2. Cilvēktiesības un pilsoniskā līdzdalība

Pēdējo pāris mēnešu laikā mūsu dzīves krasi mainījās - tika ierobežota mūsu saskare ar apkārtējiem cilvēkiem, daudziem bija jāpārorientējas uz darbu attālināti un citiem nācās strādāt smagāk nekā iepriekš. Papildus tam tika ierobežotas arī tādas pilsoniskās tiesības kā brīva pārvietošanās un pasākumu rīkošana. Cilvēki, kuru tiesības jau tā bija ierobežotas pirms krīzes, sajuta vēl lielākus apgrūtinājumus. Jauniešus ietekmē ne tikai vecuma diskriminācija, daudziem klāt nāk arī tautība, reliģija, seksuālā identitāte un orientācija vai invaliditāte. Diemžēl arī Eiropas valstīs Covid-19 ierobežojumu laikā valdības pieņēma lēmumus, kas apdraud cilvēktiesības un demokrātiju.

No negatīvām pārmaiņām var minēt šādus piemērus: nepamatoti tika slēpta informācija un liegta pieeja lēmumu pieņemšanas kārtībai; aktīvisti tika arestēti par kritiskas informācijas izpaušanu; privātuma tiesību aizskaršana un pārlieku lielas varas izpausme krīzes laikā (pētījums no CIVICUS).

Daudzas svarīgas ar jaunatni saistītas aktivitātes tika pārtrauktas un, lai gan jaunieši aktīvi iesaistījās tādās iniciatīvās kā palīdzība ar pārtikas un citu nepieciešamības preču piegādi gados vecākiem ļaudīm,  iespējas tikties lielākā skaitā bija krasi ierobežotas un klātienē nevarēja praktizēt tiesības protestēt. Piemēram, nevarēja klātienē paust sašutumu par valdību pieņemtiem likumiem, kas tika apspriesti aiz slēgtām durvīm, vai protestēt pret rīcības trūkumu klimata krīzes risināšanā. Eiropā kopumā jaunieši ir lielākā sabiedrības grupa, kas gatavi aktīvi iesaistīties pilsoniskajā aktīvismā, un šajā laikā līdzdalība tika iedragāta. Ceļošanas brīvība, ko Eiropā iepriekš varēja izbaudīt daudzi apmaiņas studenti vai brīvprātīgie un strādnieki, arī tika būtiski ietekmēta. Daudzi ceļojošie saskārās ar problēmām atgriezties mājās vai nodrošināt iztiku un samaksāt īri.

Risinājumi ārkārtas stāvokļa laikā: aktīvāk iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas ārkārtas situāciju reakcijas plānošanā; nodrošināt investīcijas jaunatnes jomā, lai gan krīzes, gan pēc krīzes laikā jauniešiem ir pieeja dažādām aktivitātēm; nodrošināt, ka krīzes situācijās cilvēktiesības netiek ierobežotas ilgāk vai vairāk kā nepieciešams.

Risinājumi ilgtermiņā: nodrošināt, ka atgūšanās no krīzes ir balstīta cilvēktiesībās; jāsadarbojas ar jaunatnes organizācijām, lai labāk izprastu visneaizsargātāko jauniešu vajadzības; mācīt jauniešiem medijpratību, palīdzēt orientēties informācijas plūsmā un atpazīt viltus ziņas; turpināt ilgtermiņā atbalstīt jauniešu organizācijas un iniciatīvas, kas krīzes laikā aktīvi sniedz atbalstu sabiedrībai; sagatavot jauniešus aktīvai iesaistei demokrātiskās debatēs, lai viņi var paust savu viedokli par atgūšanos pēc krīzes un palīdzēt atgūšanās procesos; stiprināt un pielāgot jauniešu līdzdalības mehānismus dažādos līmeņos, sadarbojoties starp dažādām jomām, kas skar jauniešus; strādāt pie digitāliem rīkiem, kas veicinātu jauniešu līdzdalību gan tiešsaistē, gan klātienē.

3. Ilgtspējīga atgūšanās

Covid-19 krīze ir arī uzskatāmi parādījusi, kā mūsu dzīvesstils ietekmē mūsu planētas stāvokli. Covid-19 uzliesmojuma laikā liela daļa sabiedrības palika mājās, samazinājās piesārņojums no transporta, rūpniecības un citām nozarēm. Cilvēki priecājās, redzot vairāk savvaļas dzīvniekus pilsētās un gaisa kvalitāte ievērojami uzlabojās. Tas deva ieskatu, kāda pasaule būtu, ja mēs virzītos prom no fosilās enerģijas izmantošanas. Diemžēl šis efekts ir īslaicīgs un fundamentāli neietekmēs planētas sasilšanu un dabas krīzi. Krīzes laikā daudzi cieta no sekundāriem aspektiem un tas parāda, ka esošajā sistēmā nepieciešami uzlabojumi. Ir nevis jāsteidzas atjaunot iepriekšējos ekonomiskos rādītājus, bet gan jādomā ilgtermiņā un pirmajā vietā jānostāda cilvēki un planētas veselība. Ilgtspējīga attīstība ir svarīga mums visiem, taču jaunieši var spēlēt īpaši svarīgu lomu atjaunojot Eiropu tā, lai ekonomiskā ilgtspēja un labklājība tiek nostādīta centrā. Jaunieši vēlas ne tikai tikt uzklausīti lēmumu pieņemšanā, bet arī paši ir gatavi virzīt sociālas pārmaiņas.

Risinājumi ārkārtas stāvokļa laikā: Krīzes laikā pirmajiem jāpalīdz visneaizsargātākajiem un jānodrošina nepieciešamā palīdzība (neatkarīgi no tā, vai runa ir par pandēmiju vai citu risku); nepieļaut, ka valsts līdzekļi tiek atvēlēti piesārņojošām industrijām, neuzliekot tām nosacījumus mazināt to ietekmi uz vidi; valstij pārpirkt piesārņojošus uzņēmumus un padarīt tos par “zaļiem”.

Risinājumi ilgtermiņā: Nodrošinot ekonomikas atveseļošanos, jāseko, lai investīcijas tiek novirzītas saskaņā ar ES Zaļo Kursu un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jāvirza taisnīga pāreja uz “zaļām” darbavietām un jāpalīdz atrast jaunu darbu tiem, kas agrāk strādāja piesārņojošās industrijās. Neatstāt neaizstājamus publiskos pakalpojumus brīvā tirgus mehānismu važās - tā vietā ir jāstiprina publiskais sektors un jānodrošina aprūpes iespējas visiem iedzīvotājiem. Zinātnei un klimata mērķiem jākļūst par stūrakmeni tālākām investīcijām un subsīdijām. Jāveido valsts iekārta, kur līdzekļi ir sadalīti vienlīdzīgāk, jāmaina nodokļu sistēmas, jāpielāgo nosacījumi par vides piesārņošanu un nodokļu maksātāju nauda jāiegulda uzņēmumos, kas fokusējas uz ilgtspēju, un izglītībā, kas garantē prasmes pielāgoties un risināt klimata pārmaiņu sekas. Jāsniedz atbalsts neformālās izglītības metodēs. Infrastruktūrai un enerģijas avotiem ir jābūt videi draudzīgiem. Iekšzemes kopprodukta (IKP) vietā jānosaka citi parametri pēc kā mērīt cilvēku labklājības līmeni.

Pilnais teksts angļu valodā pieejams šeit.

Teksta tulkojumu sagatavoja Valentīna Burdukovska

Ārējās vietnes

Dalies:

Aktuāli