Divkārša barjera. Divkārša varonība.

Divkārša barjera. Divkārša varonība.

Akims Savruckis, Latvijas Jaunatnes padomes sabiedrisko attiecību speciālists

Jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem ir pakļauti paaugstinātam sociālās atstumtības riskam. Visas problēmas, kas skar jauniešus, piemēram, piekļuve veselības aprūpei, nodarbinātībai, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, skar arī jauniešus ar funkcionālajiem traucējumiem, taču daudz smagākā veidā. Viņi pārsvarā saskarās ar tā saukto daudzējādo diskrimināciju (daudzējādā diskriminācija izpaužas, ja kāds tiek diskriminēts vienlaikus vairāku iemeslu dēļ), kas būtiski apgrūtina izglītības iegūšanu, iekļaušanos darba tirgū un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. 

Funkcionālie traucējumi (FT) ir apgrūtināta spēja rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tie var būt, piemēram, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. FT var būt iedzimti vai iegūti skeleta, muskuļu, saistaudu vai ķirurģisku slimību vai dažādu traumu rezultātā.

Pašlaik Latvijā dzīvo 8573 bērni ar invaliditāti, no tiem - 3351 jaunietis vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Svarīgi uzsvērt, ka starp invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem vienādības zīme nav liekama. Diemžēl šobrīd Latvijā nav pieejami specifiski dati par cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem skaitu, tāpēc Latvijas mērogā pagaidām ir iespēja izmantot tikai šos datus.

Individuālās un kolektīvās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ar FT, ir institucionālās diskriminācijas rezultāts, kas ir dziļi iesakņojusies mūsu sabiedrībā līdzīgi kā seksisms vai rasisms.

Ir vērts atzīmēt, ka šogad labdarības maratons “Dod pieci!” izceļ vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kurus skāruši redzes, dzirdes vai kustību traucējumi. Tas ir pierādījums tam, ka Latvijas sabiedrība ir gatava ne tikai sadzirdēt, bet arī ieklausīties aicinājumos uzlabot vidi un dzīvi cilvēkiem ar FT. 

Valstij ir jāveido pieejama infrastruktūra un jānodrošina vienlīdzīgas iespējas jauniešiem ar FT piedalīties visās jauniešiem paredzētajās aktivitātēs, lai veicinātu pilnvērtīgu integrāciju un līdzdalību.

Skarbi dati 

Jauniešu ar FT bezdarba līmenis ir augstāks nekā pārējo jauniešu vidū jebkurā sociālajā slānī. Turklāt mājsaimniecībās, kuru locekļi ir cilvēki ar FT, parasti ir mazāki ienākumi nekā citās un ir ievērojami lielāks risks dzīvot zem nabadzības sliekšņa. Piemēram, dažās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs bezdarba līmenis cilvēkiem ar FT pārsniedz 80%. 

Maldīgie stereotipi par to, ka jaunieši ar FT ir mazāk produktīvi un viņiem nepieciešama pārāk liela palīdzība, negatīvi ietekmē darba devēju priekšstatus, radot nopietnus šķēršļus jauniešiem ar funkcionālajiem traucējumiem iekļauties darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē. Taču pētījumi skaidri liecina, ka visbiežāk šādos gadījumos darba devēja finansiālās izmaksas ievērojami nepalielinās un arī cilvēki bez FT gūst labumu no iekļaujošas darba vides.

Tapāt tādi jaunieši bieži cieš no sociālās atstumtības vienaudžu aizspriedumu dēļ. 

Vientulības un nošķirtības sajūtu var pastiprināt aktivitātes un telpas, kas nav pieejamas personām ar funkcionālajiem traucējumiem. Dažas no galvenajām problēmām, ar kurām saskaras bērni un jaunieši ar FT: skolas ēku vai mācību materiālu nepieejamība, speciālo skolu nošķirtība no kopējās sabiedrības, speciāli apmācītu darbinieku trūkums, kā arī tieša un netieša diskriminācija. 

Saskaņā ar UNESCO datiem 98% bērnu ar FT jaunattīstības valstīs neapmeklē skolu un 99% meiteņu ar FT ir analfabētes.

Spēks, ko apbrīnot 

Jauniešiem ar FT ikdienā ir jāsaskaras ar dubulto barjeru. Neskatoties uz visām grūtībām, viņi ne tikai dzīvo, bet arī iedvesmo citus cilvēkus. Pārvarot smagus un bieži mākslīgi radītus šķēršļus, jaunieši ar FT veiksmīgi sasniedz panākumus kultūrā, mākslā, pilsoniskajā aktīvismā, sportā, izglītībā un citās sabiedriskās dzīves jomās. Viņi ir varonības un stipra gara piemēri. Tomēr vienmēr jāatceras, ka sabiedrībai ir jānodrošina tāda vide, kurā jaunieši ar FT justos maksimāli komforti un droši, kā arī viņiem nebūtu nepieciešams sastapties ar pastāvīgiem šķēršļiem.

Bieži vien tieši nevalstiskās organizācijas (NVO) kļūst par šo jauniešu platformu, kur viņiem ir iespēja dalīties savā pieredzē un zināšanās, aktīvi piedalīties sociālajos procesos un apgūst jaunas prasmes.

Viena no Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) dalīborganizācijām “3D Friends” īsteno projektu ''Think, Feel, Act'', kas veicina jauniešu ar dzirdes traucējumiem integrāciju, iekļaušanos sabiedrībā un pašizpausmi, izmantojot radošas metodes.

''Think, Feel, Act'' ir projekts, kura ietvaros tika izveidots Rīgas jauniešu teātris, kurā piedalās jaunieši ar dzirdes traucējumiem. Jauniešiem tiek sniegta iespēja izpaust sevi un veidot spēcīgas savstarpējās attiecības, izmantojot šo inovatīvo mākslas virzienu. Teātris palīdz iegūt jaunas prasmes un veicināt pašizaugsmi - teātris dod iespēju mācīties, kā komunicēt ar līdzcilvēkiem un kā pareizi pārvaldīt savas emocijas un jūtas.

Taču jaunieši ar funkcionālajiem traucējumiem sasniedz virsotnes ne tikai organizācijās vai kolektīvos, bet arī individuāli. Latvijā dzīvojošie jaunieši ar funkcionālajiem traucējumiem jau tagad ir sasnieguši ļoti daudz. Tie patiešām ir veiksmes stāsti. Piemēram, Latvijas Nedzirdīgo savienības Jauniešu centra (LJP dalīborganizācija) valdes locekle Emīlija Balode ieguvusi 1. vietu starptautiskajā Nedzirdīgo modeļu konkursā “Top Model Deaf Woman” kategorijā sievietēm no 18 līdz 35 gadu vecumam.

Viss ir mūsu rokās

Latvijas Jaunatnes padome iestājas par nulles toleranci pret jebkāda veida diskrimināciju. Visiem cilvēkiem ir jārada iespējas realizēt sevi neatkarīgi no viņu jebkāda veida traucējumiem. 

Jebkuram cilvēkam jābūt brīvam no diskriminācijas un jāvar īstenot savas vajadzības un vēlmes.

Lai īstenotu daudzveidīgus integrācijas pasākumus, ir jāiesaista jaunatnes organizācijas un NVO, kas veic darbu ar jaunatni. Tieši šīs organizācijas izprot jauniešu aktuālās problēmas, nodrošina dažādu prasmju apguvi, kā arī veido aktīvu pilsonisko sabiedrību.

Lielāka sabiedrības izpratne par funkcionālajiem traucējumiem ir ārkārtīgi nozīmīga, lai situācija uzlabotos. Ir nepieciešama kvalitatīvi izstrādāta rīcībpolitika, lai palielinātu iedzīvotāju informētību un izplatītu faktos balstītu informāciju par personām ar FT, kas novērš kaitīgu stereotipu un maldīgu priekšstatu veidošanos. 

Valstij ir jāveido pieejama infrastruktūra un jānodrošina vienlīdzīgas iespējas jauniešiem ar FT piedalīties visās jauniešiem paredzētajās aktivitātēs, lai veicinātu pilnvērtīgu integrāciju un līdzdalību.


Sabiedrības un arī katra cilvēka pienākums ir padarīt šo valsti par labāku un iekļaujošāku vietu mums visiem, it īpaši tiem, kam visvairāk tas ir vajadzīgs.

 

Ārējās vietnes

Aktuāli