Diskusijas "Jaunatnes politika Latvijā - mīti un realitāte" apkopojums

Šā gada 28.maijā Latvijas Jaunatnes padome ES Mājā rīkoja Jaunatnes politikas diskusiju par tēmu “Jaunatnes politika Latvijā – mīti un realitāte’’. Informatīvs diskusijas kopsavilkums par galvenajām problēmām un to risinājumiem jaunatnes jomā:

Informācijas pieejamība un kvalitāte.

Galvenās problēmas:diskusija

  1. Zema informācijas pieejamība, kas nozīmē, ka jaunietis nezina, kur pieteikties un līdzdarboties.
  2. Milzīgs informācijas trūkums, piemēram, nav informācijas par NVO. Kā informācijas avots tiek izmantots "caur draugiem" princips.
  3. Informācija bieži nav viegli saprotama.
  4. Zems jauniešu informētības līmenis par līdzdalības iespējām, it īpaši minoritāšu jauniešiem.
  5. Jaunieši neuztver, ka informācija ir adresēta viņiem, un to var izmantot savā labā.
  6. Ir problēmas ar komunikāciju - to kā komunicē, kurus komunikācijas kanālus izmanto un kāda ziņa tiek sūtīta jauniešiem.

Risinājumi:

  1. Izmantot jauniešu vidū populāros informācijas kanālus.
  2. Runāt ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā ( īsas, konkrētas, vizuāli pamanāmas ziņas vienkāršā valodā).
  3. Tiešais kontakts skolās un brīvā laika pavadīšanas vietās. Ļoti svarīgi ir sākt jau ar pamatskolām, jo vidusskolās ir par vēlu.

Atbalsts jaunatnes organizācijām un neformālā izglītība.

Galvenās problēmas.

  1. Jauniešu organizāciju vājums – nav atbalsts no valsts un pašvaldībām, "viļņveida darbība", nav pēctecības, kas nodrošinātu sasniegto rezultātu noturību.
  2. Jaunatnes organizāciju zemā ieinteresētība sadarbībai savā starpā un kopēju interešu aizstāvībai.
  3. Nav finansiāls atbalsts, kā arī, atbalsts no fondiem ir mainīgs un neparedzams.
  4. Slikta izpratne sabiedrībā par neformālo izglītību (it īpaši formālās izglītības jomā) un bieži tā netiek atzīta.
  5. Nav pieejamība aktuālai organizāciju datu bāzei, kur informācija tiktu regulāri atjaunota.

Risinājumi:

  1. Ir nepieciešams pašvaldības atbalsts jaunatnes organizācijām, NVO un citām organizācijām telpu nodrošināšanā, zināšanu iegūšanas un izplatīšanas procesos un finanšu jomā. Ir nepieciešama savstarpēja sadarbība starp pašvaldībām un organizācijām.
  2. Vismaz ikgadēja zināšanu un pieredzes apmaiņa starp organizācijām un jauniešiem.
  3. Organizācijām, kuras veic darbu ar jauniešiem un jauniešu organizācijām ir nepieciešama atpazīšana un atzīšana sabiedrībā, kā arī svarīgi strukturēt darbības jomas.
  4. Ir nepieciešama sadarbība ar skolām, lai saprastu, ka gan formālā, gan neformālā izglītība ir nepieciešama jauniešu vidū un tā papildina viena otru.

Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība.

Galvenās problēmas.

  1. NVA vasaras darba programmas pārklājas ar pašvaldības programmām.
  2. Trūkst saikne starp studentiem (jauniešiem) un uzņēmējiem – jauniešiem ir idejas, bet nav pieredze kā tās īstenot. Sadarbojoties ar uzņēmējiem tās varētu īstenot, lai jauniešu idejas nepaliktu tikai universitātes ēkās. Šādā veidā aktivizējot jauniešu uzņēmējdarbību.
  3. Jauniešu motivācijas trūkums piedalīties dažādos pasākumos sabiedrības kritikas dēļ.
  4. Ir maza daļa aktīvo jauniešu un liela daļa jauniešu, kas nedara neko un ne par ko neinteresējas.
  5. Trūkst informācijas par iespējām uzņēmējdarbībā, sava uzņēmuma dibināšanai.

Risinājumi:

  1. Veicināt un atjaunot brīvprātīgo darbu, kā arī duālo izglītību.
  2. Veidot skolās mācību uzņēmumus un attīstīt jaunos uzņēmējus.
  3. Veidot jauniešiem uzņēmējdarbības forumus un uzņēmēju dienas.
  4. Izveidot jauniešiem pieeju konsultācijām  ar uzņēmējiem, kā arī pieejamību atbalstiem un atvieglojumiem jaunajiem uzņēmējiem (īpaši uzņēmuma izveidošanās sākuma posmā).
  5. Izveidot jauniešu programmas biznesa inkubatorus.
  6. Veicināt uzņēmīgumu un dot iespēju uzlabot prasmes un izpratni par uzņēmējdarbību (mācīt skolās, veidot mācību uzņēmumus, prakses, jauniešu organizāciju pasākumi kompetenču attīstīšanai).
  7. Veicināt sadarbību starp jauniešiem un uzņēmējiem (forumi, ēnu dienas, jauniešu vizītes uzņēmumos).

Jauniešu līdzdalība, sociālā iekļaušana un dialogs.

Galvenās problēmas un izaicinājumi.

  1. Jauniešus pārāk vēlu sāk informēt par līdzdalības iespējām (tas ir jādara jau vismaz no pamatskolas).
  2. To jauniešu iesaistīšana vai vismaz ieinteresētība, kas nav sociāli aktīvi un nevēlas nekur darboties.
  3. Pat ja jauniešiem ir informācija, kur iesaistīties – viņi baidās, jo uzskata, ka nebūs nekādas ietekmes, viņus neuzklausīs un neuzskatīs par kompetentiem.
  4. Jauniešiem ir bail no lēmumu pieņēmējiem
  5. Mazāk aktīvo jauniešu uzrunāšana un piesaiste.
  6. Paaugstināt jauniešu interesi un zināšanas par politiskajiem procesiem, lai būtu par ko domāt, runāt un tiktu līdz darbiem, kas būtu jauniešu un politikas veidotāju kopdarbs.
  7. Jauniešu no sociāli mazaizsargātām grupām (ar funkcionālajiem un/vai garīgās attīstības traucējumiem, no audžuģimenēm, aprūpes centriem un sociālā riska ģimenēm u.tml.) veiksmīga integrēšana un iekļaušana darba tirgū un sabiedrībā.
  8. Savstarpēja "sadzirdamība’" (Vai dzird to, ko saka jaunieši, jaunatnes speciālisti, ministrijas u.c.).
  9. Piesaistīt jauniešu organizācijām tos jauniešus, kuri ir "pazuduši", respektīvi – NEET jauniešus (jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu un nav reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki), tādā veidā integrēt viņus sabiedrībā, kā arī iesaistīt pašus jauniešus citu jauniešu meklēšanā un piesaistē.

Reģionālā jaunatnes politika.

Galvenās problēmas un izaicinājumi:

  1. Mērķtiecīgums jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā.
  2. Jauniešu politikas termini un skaidrojums jauniešiem saprotamā valodā.
  3. Esošie jaunatnes politikas instrumenti nav vērsti uz visiem jauniešiem un ietver tikai nelielu jauniešu daļu.
  4. Nav uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas, maz pētījumu ( ir monitorings, bet kas tālāk?, ko parāda rezultāti, kāpēc šāda situācija, kuri jaunatnes politikas pasākumi ir devuši efektu un kuri nē?).
  5. Ir uzrakstītas stratēģijas, plāni, bet ikdienas darbā tie netiek ņemti vērā.
  6. Jaunatnes darbinieku, speciālistu finansējums un algas.
  7. Lai ko domātu un darītu jaunieši – ierēdņi formāli piekrīt, bet savus solījumus neizpilda.
  8. Pašvaldībām jaunieši ir problēma, par ko ir jārunā pēc iespējas mazāk, nevis resursi un pašvaldības veidotāji nākotnē.
  9. Kā un ko darīt, atbalstīt, lai gudri, izglītoti un uzņēmīgi jaunieši atgrieztos atpakaļ pašvaldībās, novados un pagastos.

Risinājumi:

  1. Aktivitāšu kopums jauniešu vērtību orientācijas un jauniešu jomas stiprināšanai.
  2. Jaunu (aktuālu) pamatnostādņu veidošana.

Jaunatnes politikas eksperta Viļa Brūvera paustais viedoklis diskusijas ietvaros ir publicēts ziņu portālā TVNET.

visi_logo


Dalies:

Aktuāli