ASV pieredze: jauniešu dzīve Amerikā un brīvprātīgais darbs.

2016.gada rudenī LJP viceprezidents M.Šteins devās pieredzes apmaiņas un iedvesmas braucienā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), lai trīs mēnešu garumā satiktos ar Amerikas latviešiem, iepazītu Amerikas latviešu skolu ikdienu, uzzinātu kā notiek darbs ar jaunatni ASV, kā sokas Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienībai un kā ASV notiek brīvprātīgais darbs.

ASV ir liela valsts un trīs mēnešos nav iespējams iepazīt visu darba ar jaunatni sistēmu. Galvenais secinājums, ka rosība “Jaunatnes politikas” lauciņā notiek, ir vēsturiski bijuši veiksmīgi periodi, kas dažādu iemeslu dēļ mainījušies. Darbs ar jaunatni notiek dažādās jomās kā visas valsts mērogā, tā katra štata līmenī.

ASV, pēc 2014. gada statistikas datiem, dzīvo gandrīz 42 miljoni jauniešu vecumā no 10 – 19 gadiem, kas ir 13.2 % no visiem iedzīvotājiem. Apmēram 18 % no šiem jauniešiem dzīvo nabadzībā.1

Ir daudz dažādu īpatnību, kas atšķiras dažādos štatos. Piemēram, dažos štatos kriminālatbildība iestājas jau no 7 gadu vecuma. Līdzīgi kā Latvijā, arī ASV balsstiesības tiek piešķirtas no 18 gadiem. 2

Pēc Globālā jaunatnes attīstības indeksa ASV atrodas 23. vietā, turpretim Latvija 30. vietā (2016. gada ziņojums) 3 . GYDI (Global Youth Developments Index) indekss veidojas, pētot jauniešu attīstības iespējas pēc dažādiem kritērijiem 5 jomās: izglītība, veselība un labklājība, nodarbinātība un iespējas, politiskā līdzdalībā un pilsoniskā līdzdalība.

Jaunatnes politika ASV valstiskā mērogā šobrīd netiek regulēta, pēc pēdējiem datiem šobrīd notiek darbs pie nacionālās jaunatnes politikas izstrādes. Darbs notiek vairākos etapos, viens no tiem ir jaunatnes programmu izstrāde, kurā piedalās vairāki federālie departamenti un federālās aģentūras. Tomēr daudzi departamenti izstrādā savas iniciatīvas jaunatnes jomā, piemēram, Nodarbinātības departaments izstrādājis padomus (gan mājaslapas formā, gan semināru un apmācību formā) jaunatnes nodarbinātības un izpratnes par jauniešu darbu veicināšanai. 4 Šobrīd viena no galvenajām politiskajām figūrām jaunatnes politikā ASV ir valsts sekretāra padomnieks globālos jaunatnes jautājumos, kas palīdz ASV valdībai labāk iesaistīt jauniešus dažādās internacionālās sadarbībās, lai jauniešu stiprinātu savas spējas.

6_Kopbilde ar Nudzersijas latviesiem.JPG

Tomēr, pēc statistikas datiem, ASV ir visvairāk jaunatnes organizāciju, kas darbojas pilsoniskās sabiedrības jomā. 5

Amerikā ļoti svarīgi ir tiesību jautājumi, jaunatnes tiesību jomā visspēcīgā organizācija ir Nacionālā jauniešu tiesību organizācija, kuru vada jaunieši un kurai ir 10 000 biedru visos štatos. 6

Decembra sākumā Filadelfijā bija iespēja satikties ar organizācijas “Amerikas latviešu jaunatnes apvienība” pārstāvēm Lauru Nīgali un Māru Bērziņš. ALJA uzdevumi ir pulcināt latviešu jauniešus kopā uz dažādiem pasākumiem, piemēram, kultūras un sporta jomā, organizācija pārstāv latviešu jauniešu intereses, uztur latvietību ārpus Latvijas, kā arī mudina biedrus runāt latviski, un atbalsta mācības un darba iespējas ar stipendijām. 7 Tiekoties ar meitenēm – Lauru Nīgali un Māru Bērziņš, pārrunājām aktivitātes, kuras ALJA ikdienā dara, kā arī sadarbības iespējas, jo Latvijā darbojos Latvijas Jaunatnes padomē un biedrībā “Nītaureņi”. ALJA ļoti labprāt saņemtu ziņas par to, kas notiek darbā ar jaunatni Latvijā, par to kā Latvijas un diasporas jaunieši var iesaistīties kopīgos projektos un aktivitātēs. Apmainījāmies kontaktiem un ceram, ka izdosies turpināt komunikāciju nākotnē.

Brīvprātīgais darbs Amerikā ir strikti noteikts un regulēts, jo, sakarā ar to, ka valstī ir ļoti daudz imigrantu, tiek stingri regulēts, kādās darba attiecībās cilvēks stājas, uzsākot darbu. Ir gadījumi, kad brīvprātīgo darbu kļūdaini jauc ar darbu bez samaksas, ko kompānijas var ļaunprātīgi izmantot. 8

Brīvprātīgais darbs Amerikā ir tāds kā sociāls fenomens jau kopš koloniālajiem laikiem, kad savstarpēja palīdzība nozīmēja izdzīvošanu. Sākot no ielu apgaismojuma, ko tolaik veidoja katrs, izliekot gaismekli pie saviem vārtiem un svētdienas skolām, līdz sporta klubiem, politiskajām organizācijām un ugunsdzēsēju vienībām, kuru lielāko daļu joprojām veido brīvprātīgie. Amerikā brīvprātīgajā darbā ik gadu iesaistās katrs ceturtais – kopumā vairāk nekā 60 miljoni iedzīvotāju. Viņi ziedo astoņus miljardus darba stundu, kuru kopējo vērtību lēš ap 170 miljardiem dolāru. ASV brīvprātīgo darbu piedāvā arī ļoti daudzas valsts iestādes, piemēram, nacionālie dabas parki. Tieši nacionālajos parkos brīvprātīgi darbojas ļoti daudz gan vietējo iedzīvotāju, gan cilvēki no ārzemēm. Brīvprātīgais darbs ASV Nacionālajos parkos var būt ļoti dažāds – no piedalīšanās vienā aktivitātē, līdz palīdzēšanai lielākos projektos. Brīvprātīgo darbu var veikt gan viens, gan kopā ar ģimeni un citos veidos.

Informāciju par brīvprātīgā darba iespējām ir ļoti viegli atrast internetā, izvēloties reģionu un vietu, kur vēlies palīdzēt, kā arī ir iespēja noteikt sevis interesējošu jomu.

Par brīvprātīgā darba veikšanu tiek piedāvāti arī dažādi nemateriāli atalgojumi, piemēram, ir iespējas bezmaksas apgūt kādus noteiktus kursus.

Laikā no 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim brīvprātīgajā darbā ASV iesaistījās 62.6 miljoni cilvēku. Šajā laikā brīvprātīgajā darbā vairāk iesaistījās sievietes. Visvairāk brīvprātīgajā darbā iesaistījās cilvēki vecumā no 35 – 54 gadiem, bet vismazāk jaunieši vecumā no 20 – 24 gadiem. Pusaudži brīvprātīgajā darbā iesaistījušies vairāk par jauniešu vecuma cilvēkiem. Cilvēki, ar augstāko izglītību brīvprātīgajā darbā iesaistījušies vairāk, nekā tie ar pamata vai vidējo izglītību. Vidēji brīvprātīgie šī perioda laikā pavadīja 52 h brīvprātīgajā darbā.

Pārsvarā brīvprātīgie iesaistījušies vienas organizācijas darbībā. Visvairāk brīvprātīgā darba stundas tika pavadītas reliģiskās iestādēs, tad seko izglītības iestādes un iestādes, kuru darbs saistīts ar jauniešiem. 9

Ciemojoties pie ASV latviešiem uzzinājām, ka ja bērni iet publiskajā valsts skolā, tad vecākiem noteikts stundu skaits ir jāpavada brīvprātīgajā darbā. Piemēram, Kolorādo štatā vecāki skolās veic brīvprātīgo darbu bibliotēkās, palīdzot grāmatu sakārtošanā kā arī grāmatu tirdzniecībā, kā arī, piemēram, dažādu skolas pasākumu organizēšanā. Vienā mācību gadā tās ir 20 stundas, kas jāvelta brīvprātīgajam darbam.

Manuprāt, šī ir lieliska iniciatīva, ko būtu vērts pārņemt.

Interneta avoti raksta, ka pirmās valstis, kas uzsāka brīvprātīgā darba kustību bija Nīderlande un ASV. Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē tika aizsāktas jau vairāk nekā pirms 100 gadiem, bet Latvijā – kopš 1998. gada.

1 https://www.hhs.gov/ash/oah/adolescent-health- topics/americas- adolescents/changing-face.html

2 http://www.youthpolicy.org/factsheets/country/united-states

3 http://cmydiprod.uksouth.cloudapp.azure.com/sites/default/files/2016-10/2016%20Global%20Youth%20Development%20Index%20and%20Report.pdf

4 https://www.youthrules.gov/about/index.htm

5 http://www.youthpolicy.org/factsheets/country/united-states/

6 http://www.youthrights.org/about/

7 http://www.alja.org/kas-ir- alja/

8 https://internationalcenter.umich.edu/students/employment-volunteer

9 https://www.bls.gov/news.release/volun.nr0.htm

Ārējās vietnes
Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli