Sabiedrības iesaistē būtiska ir atgriezeniskās saites nodrošināšana

Trešdien, 29. augustā, notika ikgadējā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes konference “INFORMĒŠANA->LĪDZDARBĪBA", kurā dažādās diskusijās tika apspriesti aktuālie izaicinājumi un labā prakse sabiedrības līdzdalībā Latvijā. 

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes konference “INFORMĒŠANA->LĪDZDARBĪBA" bija noslēdzošais pasākums Memoranda padomei, kurā kā viens no locekļiem bija arī LJP viceprezidents Mārtiņš Šteins. Konferencē izskanēja daudz vērtīgas atziņas, kuras noteikti varēs un vajag izmantot ikdienas darbā. Pēc divu termiņu darbības Memoranda padomē, LJP pārstāvis šobrīd tajā vairs nav, jo Memoranda padomes nolikums paredz, ka vairāk kā divus termiņus pēc kārtas viens pārstāvis nevar pieteikties.

Diskusiju laikā vairākkārt tika akcentēts, ka sabiedrības iesaistei jābūt platformai konstruktīvām diskusijām un kopīgiem lēmumiem, turklāt būtiski, ka iedzīvotāju viedokļus ir ne tikai jāuzklausa, bet arī konstruktīvi jāizvērtē. Tāpat konferencē kā no valsts pārvaldes ekspertu puses, tā arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem tika uzsvērts, ka būtisks priekšnoteikums sabiedrības iesaistei ir arī abpusēja atgriezeniskā saite. Kā uzsvēra Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, iedzīvotāji būs motivētāki līdzdarboties, ja būs pārliecība, ka viedoklī ieklausās nevis formāli, bet pēc būtības. Savukārt Latvijas Universitātes docente, Dr.sc.vad. Lilita Seimuškāne, runājot par līdzdalības tendencēm nākotnē, akcentēja, ka iespējamie attīstības virzieni būs vēl lielāka pakalpojumu mobilitāte, atvērtā datu pārvaldība, "lietu" internets, kā arī spēja reaģēt uz izaicinājumiem, kas saistīti ar datu drošību.

Konferencē ar saviem pieredzes stāstiem dalījās arī projekta “Skola 2030” partnerību vadītāja Ilze Saleniece, bet Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots iepazīstināja ar Cēsu novada labo praksi sabiedrības motivēšanā būt aktīviem un iesaistīties lēmumu pieņemšanā novadā. Savukārt biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes locekle Katrīna Krīgere stāstīja par biedrības pieredzi dažādu pilsonisko aktivitāšu organizēšanā. Tāpat ar savu pieredzi virzot dažādas sabiedrības iniciatīvas iepazīstināja arī aktīva pilsoniskās sabiedrības pārstāve - Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.

Konferences otrajā daļā notika 3 paralēlas diskusiju darbnīcas, kurās dalībnieki diskutēja par par uzlabojumiem Memoranda padomē, sabiedrības līdzdalības pilnveidē valsts un pašvaldību darbā. Diskusijās tika atzīts, ka būtu vērtīgi veidot paplašinātas Memoranda padomes sēdes ar nozaru ministru līdzdalību, kas sekmētu konkrētu mērķu un uzdevumu sasniegšanu. Savukārt runājot par sabiedrības iesaisti valsts un pašvaldību institūciju darbā, diskusiju dalībnieki akcentēja, ka valsts pārvaldei jāapzinās, ka līdzdalība ir divvirzienu process, kur svarīga ir prasmīga komunikācija un argumentētu lēmumu pieņemšana. Diskusiju dalībnieki pozitīvi novērtēja e-pakalpojumu attīstību un procesu efektivizāciju. 

Konferences diskusiju mērķis bija veicināt, ka sabiedrības līdzdalība no ierastās informēšanas prakses pārtop par līdzdarbības procesu, lai paaugstinātu pilsonisko līdzdalību Latvijā.

 

Ārējās vietnes
Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli