Jaunatnes informācijas tīkla veidošanā Latvijā

1. Nepieciešamības pamatojums

Jaunieši – Jaunatnes informācijas sistēmas lietotāji

JIS pamatojums

Jaunatnes informācijas sistēma (JIS) ir jaunatnes politikas īstenošanas instruments, kas nodrošina informācijas izplatīšanu mērķauditorijas vidū. Jaunatnes informācija ir viens no jaunatnes darba uzdevumiem. Augstākais līmenis - kad jaunatnes informācija tiek veidota kā trešais jaunatnes politikas pīlārs līdzās jaunatnes darbam un jaunatnes organizācijām, kā būtisks jaunatnes politikas īstenotājs. Jaunatnes informācija ir daļa no preventīvā darba, bet jāapzinās, ka jaunatnes informācijas ietekme nav izmērāma skaitļos.

Eiropas Informācijas un atbalsta sistēmas tīkla pētījumi 28 Eiropas Savienības valstīs pierāda, ka jauniešiem ir svarīga klātienes komunikācija (70%), bieži vien internetā izlasītā informācija nav saprotama un jaunieši to neattiecina uz sevi, jo nav neviens, kas to iztulko jauniešiem saprotamā valodā (53%), jaunieši augstu novērtē JIS darbu (pozitīvs vērtējums par eksistējošo JIS darbību tika sniegts 83% ). Lielākā nepieciešamība pēc Jauniešu informācijas centriem ir attālos un mazāk attīstītos reģionos. Jauniešus – bezdarbniekus visvairāk interesē informācija par izglītības, apmācību un brīvā laika pavadīšanas iespējām [2013. gada dati].

JIS attīstībai izmantojamā literatūra:

Council of Europe's Recommendation 90 (7) "Concerning Information and Youth Counselling for Young People in Europe"

Council of Europe's Recommendation CM/Rec(2010)8 on Youth Information

European Commission White Paper on Youth (2001)

Commission's Working Paper on Youth Participation

EU Resolution on Common Objectives

European Framework for Cooperation in the Youth Field (2010-2018)

- European Youth information charter (EYRICA, 2004)

- Pamatprincipi on-line jaunatnes informācijai (EYRICA, 2009)

- Nacionālas JIS rādītāji (EYRICA, 2005)

- EK rekomendācijas jaunatnes mobilitātes jomā R(95)18 apstiprināti 12.10.1995.

- Eiropas padomes rezolūcija par vienotu mērķu īstenošanu JIS jomā, Oficiālais C žurnāls 295, 05.12.2003.

u.c.

Lēmumu pieņemšanā būtiski ņemt vērā aspektu, ka finansējums, kas paredzēts jauniešiem un jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai, ir jānovirza atbilstoši pašu jauniešu, nevis valsts pārvaldes iestāžu, interesēm.

2. Galvenās iesaistītās puses

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā atbildīgā institūcija jaunatnes politikas jomā. Citas ministrijas – ievērojot principu, ka jaunatnes politika ir horizontāla politika un skar gan Labklājības, gan Veselības, gan Iekšlietu, gan Videas aizsardzības un reģionālās attīstības, gan Satiksmes ministriju un citas. Būtiski ir lēmumu pieņemšanā iesaistīt Latvijas Jaunatnes padomi, Jaunatnes konsultatīvo padomi, Latvijas pašvaldību savienību un atbildīgās Saeimas komisijas un apakškomisijas.

Šobrīd jaunatnes informāciju īsteno pašvaldību jauniešu centri, nevalstiskās organizācijas, Nodarbinātības valsts aģentūra, pašvaldībās sabiedrības veselības veicināšanas speciālisti, izglītības iestādes, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, EURODESK reģionālie koordinatori, Valsts policijas Nepilngadīgo lietu inspektori, karjeras konsultanti, IZM, Tūrisma informācijas centri, darbā iekārtošanās aģentūras, uzņēmumi, kas darbojas darbā iekārtošanas un izglītības jomā citās valstīs, privāto un publisko finanšu programmu administrējošās iestādes, organizācijas.

3. Piedāvātais JIS pārvaldības modelis

JIS modelis

4. Piedāvātais JIS finansēšanas modelis (saturiski)

- vietējās pašvaldības: telpas, brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības sadaļa - plānošanas reģioni: Reģionālais jaunatnes informācijas centrs (koordinējoša funkcija) - valsts:

* Labklājības ministrija – nodarbinātības, sociālo garantiju un citu pakalpojumu sadaļa

* Izglītības un zinātnes ministrija - nacionālais koordinators, t.sk. ir ERYICA biedrs, atbilstošs informācijas portāls, formālās un neformālās izglītības sadaļa * Ārlietu ministrija – mobilitātes sadaļa, on-line servisa sadaļa diasporas jauniešiem, starptautiskās sadarbības sadaļa

* Tieslietu ministrija – tiesību un pienākumu sadaļa, līdzdalības sadaļa, brīvprātīgā darba sadaļa

* Kultūras ministrija – līdzdalības sadaļa, on-line servisa sadaļa diasporas jauniešiem, starptautiskās sadarbības sadaļa * Iekšlietu ministrija - tiesību un pienākumu sadaļa

* Aizsardzības ministrija – interešu izglītības sadaļa, nodarbinātības sadaļa

* Satiksmes ministrija – mobilitātes sadaļa

* Veselības ministrija – veselības sadaļa

* Zemkopības ministrija – nodarbinātības un uzņēmējdarbības sadaļa

* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – mobilitātes sadaļa, līdzdalības sadaļa

* Ekonomikas ministrija - nodarbinātības un uzņēmējdarbības sadaļa

* Finanšu ministrija – līdzdalības sadaļa

- ārvalstu finanšu programmas: darbinieki, darbinieku darba vietu izmaksas

5. JIS uzdevumi

- informācijas portāls (on-line serviss)

- jaunatnes informācijas centri

- apmācības

- metodiskais atbalsts

- akreditācija

- monitorings un izvērtēšana

brendings (vizuālā identitāte, publicitāte)

- normatīvās bāzes izveidošana

6. Jauniešu informācijas centru darbības pamatprincipi

darba laiks: jauniešu dienaskārtībai atbilstošs, t.sk. vēlās vakara stundās un brīvdienās

darbinieku skaits: 2 cilvēki

vides pieejamība: pieejams cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti un jaunajām māmiņām

minimālā biroja tehnika / aprīkojums: 2 datori darbiniekiem, 1 brīvas pieejas dators, interneta pieslēgums, multifunkcionāla drukas iekārta, foto/video kamera, projektors, ekrāns, mēbeles darbinieku darba vietām, mēbeles apmeklētājiem, t.sk. uzgaidāmās telpas funkcijām atbilstošas mēbeles, pārvietojama tāfele, mobilas mēbeles apmācību telpai

minimālās prasības darbiniekiem:

Informācijas punkta darbiniekam nepieciešamās prasmes:

• analizēšana, plānošana, īstenošana un jaunatnes informācijas darba vērtēšanu,

• pieejas nodrošināšana visiem jauniešiem,

• jauniešiem draudzīgu pakalpojumu sniegšana,

• apzināt jomas, kurās jauniešiem nepieciešama informācija,

• individuāla pieeja klientiem,

• privātuma un anonimitātes ievērošana,

• piedāvāt informāciju pilnīgā, aktuālā, praktiskā un lietotājam draudzīgā veidā,

• nodrošināt informācijas objektivitāti,

• inovatīvu metožu, instrumentu un stratēģiju izmantošana sniedzot jauniešiem informāciju,

• pakalpojumu reklamēšana, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk jauniešu,

• sasniegt dažādas jauniešu grupas ar dažādām vajadzībām,

• iesaistīt jauniešus dažādos jaunatnes informēšanas posmos (informācijas vajadzību identificēšana, informācijas sagatavošana un piegāde, informācijas pakalpojumu vadība un novērtēšana),

• sadarbība un tīklošanās ar citiem informācijas pakalpojumu sniedzējiem un jauniešu pakalpojumu sniedzējiem,

• palīdzība jauniešiem piekļūšanai informācijai un jauniešu prasmju attīstība izmantojot jaunas tehnoloģijas.

• komunikācija latviešu, krievu un angļu valodās

  • atrašanās vieta: jauniešu pulcēšanās vietu un pārvietošanās vietu tiešā tuvumā, pilsētās jāņem vērā pilsētu rajonu dalījums un rajonu specifiskās iezīmes - akreditācija: vienoti standarti, maksimāli 5 gadu termiņš, nodrošina nacionālais koordinators
  • jauniešu līdzdalība (peer-to-peer): jaunieši piedalās satura veidošanā un publicēšanā
  • komunikācijas kanāli: flayeri, plakāti, tiešie e-pasti, informācijas stendi, baneri, brošūras, tiešā komunikācija, sociālie mediji, tematiskās darbnīcas, mājas lapa, peer-to-peer, jauniešu informācijas punkti, neformālas sarunas, on-line žurnāli, žurnāli/avīzes, forumi, telefona konsultācijas, mobilie informācijas stendi, interneta spēles, video sižeti, u.c.
  • pakalpojumi: semināri un apmācības, jauniešu mobilitāte, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība, brīvā laika aktivitāte, sociālie jautājumi un to risināšana, jauniešu tiesības, brīvpieeja internetam, veselība, attiecības, mājokļa jautājumi, finanses, izglītība, biļešu tirdzniecība (ar atlaidēm)

Pieņemta 2014-08-24

Ārējās vietnes

Dalies:

Aktuāli