PAR UN AP JAUNATNES JOMU - diskusiju cikls

Sadaļa

12.maijā Rīgā uz Apaļā galda diskusijām "Par un Ap Jaunatnes Jomu" biedrība "Solis tuvāk" un LJP aicināja interesentus, kam aktuāli ir jaunatnes jomas attīstības jautājumi - pašvaldību, valsts institūciju un organizāciju pārstāvjus, jaunatnes jomas pētniekus un ekspertus, jauniešus, pedagogus un citus interesentus.

Pasākums tika veltīts 2 atsevišķām diskusijām - Neformālās izglītības atzīšana jaunatnes jomā video

un Darba ar jaunatni izvērtēšana video.

Diskusijas tika organizētas ar mērķi:

  • sekmēt jaunatnes jomas attīstību vietējā, reģionālā, nacionālā un Eiropas līmenī;

  • stiprināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu kapacitāti;

  • veicināt sociālo kapitālu jaunatnes jomā

ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

Dažas no diskusijā Neformālās izglītības atzīšana jaunatnes jomā izskanējušām atziņām:

  • Neformālās izglītības (NFI) atzīšanas kontekstā būtiski ir runāt ne tikai par NFI atzīšanu, bet arī par NFI jaunatnes jomā Latvijā kvalitāti un finansējumu gan NFI, gan atzīšanas procesu nodrošināšanai;

  • ir būtiski izvērtēt dažādu valstu pieredzi NFI atzīšanā un paņemt no dažādiem modeļiem un atzīšanas līmeņiem tieši Latvijas situācijai atbilstošāko;

  • būtiski ir nošķirt vai mēs sarunās par NFI atzīšanu runājam par NFI atzīšanu kā NFI popularizēšanas procesu vai sertificēšanas procesu;

  • ikviens interesents ir aicināts piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājā Jaunatnes konsultatīvās padomes darba grupā par NFI atzīšanu jaunatnes jomā, kas šobrīd aktīvi strādā pie dažādiem ar NFI jaunatnes jomā aspektiem saistītiem jautājumiem;

  • lai arī NFI ir jaunatnes jomā ir balstīts uz brīvprātīguma principa (viens no principiem), tomēr būtiski ir pamatu NFI atzīšanas jomā iestrādāt esošajā likumdošanā, lai nerodas lieki pārpratumi;

  • būtiski ir saprast vai sertificēšana ir profesionālas kvalifikācijas apstiprinājums vai būtiskāk ir pievērst uzmanību jauniešu mācīšanās sasniegumu novērtēšanai - ja uz NFI atzīšanu mēs skatāmies no profesionālas kvalifikācijas aspekta, ir vērts iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka profesionālo kvalifikācijas prasmju atzīšanas procesu; ja uz NFI atzīšanu skatamies caur jauniešu mācīšanās prizmu, būtiski ir saglabāt pašizvērtēšanas aspektu;

  • būtiski ir popularizēt ideju, ka NFI ir papildinošs formālajai izglītībai ne konkurējošs izglītības koncepts;

  • būtiski ir radīt vidi un īstenot dažādus labās prakses apmaiņas pasākumus starp NFI jaunatnes jomā īstenotājiem, jo īpaši ar uzsvaru uz dažādu pieejau, metožu un līdzekļu popularizēšanu (piem. nozīmītes, atzīšanas zīmes on-line vidē, utmldz);

  • jārēķinās, ka NFI mācīšanās process ir lēns un ļoti individuāls;

  • noteikti ir izvērtējama dažādu iesaistīto pušu sadarbības stiprināšana ar www.niid.lv;

  • būtiski visā NFI atzīšanas procesā nepazaudēt jauniešos apziņu, ka tas ko ikkatrs jaunietis dara, lai mācītos, ir ļoti svarīgi;

  • atzīšanai joprojām jābūt brīprātīgam procesam un par to jāmaksā būtu pašam interesentam, paredzot iespēju izmaksas atgūt no nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas šobrīd ir ar interešu izglītību;

  • būtiski ir valstss budžetā paredzēt līdzekļus NFI jaunatnes jomā pasākumu īstenošanai visā Latvijā, daudzveidīgus un par dažādām tēmām;

  • ir vērts attīstīt konceptu, ka nauda seko nevis jaunietim, bet jaunatnes darbiniekam - no jaunatnes darbinieku darba kvalitātes ir atkarīgs, cik kvalitatīvi un kvantitatīvi jaunieši iesaistīsies NFI jaunatnes jomā pasākumos;

  • organizāciju / jauniešu centru līmenī izveidot NFI atzīšanas rīkus ir iespējams ļoti ērti un ātri, jo jau eksistē daudzas prakses;

  • būtu vērts domāt par on-line atzīšanas rīku.

Par galvenajiem izaicinājumiem diskusijas dalībnieki atzina:

  • kas būs atbildīgs par NFI jaunatnes jomā atzīšanas procesu organizēšanu, kas - par īstenošanu;

  • nodrošināt, ka nav pretrunas ar noteikto jau esošajā likumdošanā;

  • kā visoptimālāk NFI jaunatnes jomā saturu ietērpt papīros;

  • kā izveidot vienotu NFI atzīšanas rīku jaunatnes jomā visā valstī

    un citi jautājumi.

Diskusijas Darba ar jaunatni izvērtēšana tematika bija nedaudz šaurāka, vairāk aptverama:

  • pētniecība pati par sevi mums neko daudz nedod, domājot par darba ar jaunatni attīstību - būtiski ir saprast, definēt, noteikt - cik daudz mēs no pētniecības rezultātiem izmantojam, ko mēs darām ar noteiktiem datiem, faktiem;

  • darbā ar jaunatni būtiski ir domāt par uz pierādījumiem balstītu procesu plānošanu visos līmeņos;

  • ir nepieciešamas investīcijas darba ar jaunatni kvalitātes nodrošināšanai, kas būtu arī garants darba ar jaunatni ilgtermiņa ietekmei;

  • darba ar jaunatni ietekmi nav iespējams izvērtēt / izrēķināt ne īstermiņā, ne ilgtermiņā - ir iespējams vērtēt tikai noteiktus aspektus;

  • domājot par pētniecību darbā ar jaunatni Latvijā nacionālā līmenī, nepieciešams mainīt atsevišķus akcentus IZM regulāri īstenotajā jaunatnes monitoringā;

  • nacionālos pētījumos netiek skatīts pašvaldību aspekts / griezums (dati), savukārt, pašvaldības plānojot savu darbu, ļoti daudz atsaucas uz nacionāla līmeņa dokumentiem;

  • nav jēga pētīt / mērīt to, ko nevaram ietekmēt;

  • resursi / laiks pašvaldībām ir ļoti ierobežoti, lai investētu pētniecībā;

  • pētniecība varētu būt sistemātiska jaunatnes jomā, bet pirms tam ir būtiski nodefinēt, ko tad īsti mēs vēlamies pētīt;

  • būtiski ir domāt, kā jau esošos pētnieciskos materiālus darīt zināmus jomas pārstāvjiem, lai tie tiktu izmantoti;

  • noteikti ir vērts atgriezties pie labās prakses, kas pagātnē tika īstenota, ka IZM publicē ieteicamās tēmas zinātniski pētnieciskajiem darbiem, kursa darbiem, bakalauru un maģistra darbiem ap un par jaunatnes jomu, kas būtu pēc tam izmantojami;

  • ja arī kādreiz Latvijā būs jaunatnes jomas pētnieciskais centrs, lielākais ieguvums būs tas, ka zināšanas akumulējas vienuviet un ir ērti sasniedzamas interesentiem;

  • būtiski ir strādāt pie vienotas terminoloģijas jaunatnes jomā izveides, lai nerodas pārpratumi, kā piem. ar NFI;

  • būtiski ir pievērsties gan kvalitatīvajiem (vērsti uz ietekmi), gan kvantitaīvajiem (vērsti uz rezultātiem) pētījumiem;

  • izmantot konferences kā platformas, kurās tiek skaidroti dažādos pētījumos iegūtie dati;

  • noteikti labs atbalsta instruments pašvaldībām būtu kāds metodoloģisks materiāls, ar kuru kaut ko pētīt, analizēt, lai dati pēc tam būtu salīdzināmi.

Šīs ir daudzas citas interesantas atziņas izskanēja diskusijā.

Ja arī Jūs vēlaties ierosināt kādu diskusiju par aktuālu tēmu darbā ar jaunatni, aicinām sazināties ljp@ljp.lv

Diskusiju cikls tiek realizēts ar solis_0.png un IDA_0.png atbalstu.

Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli