Notikusi Latvijas Jaunatnes padomes nacionālā konference

Latvijas Jaunatnes padomes nacionālā konference “Kas notiek Latvijas jaunatnes organizācijās?” 7. novembrī Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2019 - Ikšķiles un Olaines novadu apvienībā Olainē pulcēja 70 dalībnieku no visas Latvijas. Konferencē Latvijas Jaunatnes padome prezentēja tās veikto pētījumu par Latvijas jaunatnes organizācijām un dalībnieki darba grupās kopīgi meklēja risinājumus gan kā uzlabot ieguvumus no jaunatnes politikas valsts programmas, kas ir jaunatnes organizācija Latvijā, gan vai un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas Jaunatnes likumā.

Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, aicinot jomā vairāk pievērsties reālai darbībai un koncentrēties uz sasniedzamajiem rezultātiem kopīgi un aktīvi sadarbojoties visiem jomā iesaistītajiem, jo sevišķi jaunatnes organizācijām. Ministre aicināja jauniešus pēc iespējas vairāk iesaistīties un dažādās auditorijās mērķtiecīgi stāstīt par to, kāds ir jauniešu redzējums par jaunatnes politiku un novēlēja meklēt spilgtas personības, kas var palīdzēt izstāstīt šo redzējumu. Konferencē uzrunu pasākuma dalībniekiem teica arī Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) prezidents Emīls Anškens, kā arī Olaines novada jaunatnes lietu speciāliste Agnese Kalniņa.

Tālāk Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) interešu aizstāvības speciāliste Renāte Mencendorfa prezentēja LJP veikto pētījumu. No šī gada jūlija līdz oktobrim LJP sazinājās un arī personīgi tikās ar 69 organizācijām no visas Latvijas. Lielākā daļa organizāciju bija no jaunatnes organizāciju saraksta un LJP biedru organizācijām. LJP tikās arī ar vairākām organizācijām, kas neietilpst ne šajā sarakstā, ne LJP biedru sarakstos, tomēr ir aktīvas jaunatnes darba veicējas. Pēc tikšanās ar organizācijām LJP biedru skaitam pievienojās vēl trīs jaunas organizācijas. Jā, tas nav daudz, bet mēs priecājamies arī par 3 jaunām, aktīvām organizācijām un laipni aicinām arī citas pievienoties LJP!

Par pētījumu. Lielākā daļa jeb 80% no Latvijas jaunatnes organizācijām tiek finansētas no dažādu projektu līdzekļiem (visbiežāk pašvaldību projektu konkursiem), otrais nozīmīgākais finansējuma avots ir ziedojumi, bet retāk līdzekļus nodrošina sponsori un vēl retāki ir gadījumi, kad ienākumus nodrošina organizāciju saimnieciskā darbība. Kopumā tas liecina par zemu organizāciju kapacitāti.

Pētījums atklāja, ka organizāciju darbu lielākoties nodrošina brīvprātīgie un ir samērā maz organizāciju, kuras spēj nodrošināt algotus darbiniekus. Cilvēkresursu trūkums ir otrs lielākais šķērslis organizāciju darbībai. Kā pašas organizācijas atzīst - tām trūkst cilvēku, t.sk., jauniešu, kuri spētu aizraut, kuri ir gatavi darboties arī brīvprātīgi. Kā galveno šķērsli organizācijas min pārāk lielu administratīvo un birokrātisko slogu (34% no aptaujātajiem), daļai ir arī nepietiekamas zināšanas grāmatvedībā. Interesanti, kā vēl viens šķērslis organizāciju darbībai ir neskaidra jaunatnes politika, tā pat organizācijām trūkst līdzekļu projektu līdzfinansēšanai vai priekšfinansēšanai. Priecē fakts, ka 15% atzīst, ka tām šķēršļu nav, lai veiksmīgi darbotos.

Konferences dalībnieki pārskatīja pētījuma ierosinājumus grupu darbā, pēc grupu darbu sesijas norisinājās paneļdiskusija, kurā piedalījās Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Diskusija aktualizēja jomas problēmas un dialoga trūkumu ar nozares speciālistiem, tā iezīmēja vairākus sāpīgus jautājumus, piemēram, jaunatnes darbinieku profesijas izņemšana no klasifikatora. Diskusijas laikā tika iezīmēti turpmākie virzieni jaunatnes politikas uzlabošanai valstī, kas kopīgi būs jāveic gan ministrijai, gan jomā iesaistītajiem, piemēram, izmaiņas Jaunatnes likumā, jaunatnes organizāciju saraksta uzlabošana u.c.

Darba grupās dalībnieki diskutēja un veidoja ieteikumus izmaiņām jaunatnes politikas valsts programmā - piemēram, jau tagad pieteikuma formas un anketas tiks vienkāršotas, tiks turpināti informatīvie semināri par projektu administrēšanu no JSPA puses, kā arī citas iniciatīvas, kas mazinās birokrātisko slogu organizācijām. Tāpat dalībnieki mēģināja rast atbildes, kāda ir pievienotā vērtība no šīs programmas projektiem. Uz šo jautājumu bija gana grūti atbildēt, kā viena no atbildēm - veidot tādas prasmes jauniešos, lai viņi tālāk paši varētu veidot savus projektus, piemēram, Erasmus+ programmas projektos. Tāpat tika diskutēts par vienību izmaksām valsts programmas projektu konkursos, tomēr tā kā tie ir valsts budžeta līdzekļi, tad šāda sistēma nav iespējama. Kā vēl viens ieteikums - šī programmas varētu sniegt finansējumu jauniešu iniciatīvām un šo procesu varētu administrēt Latvijas Jaunatnes padome. Tāpat ierosinājums mazo organizāciju kapacitātes celšanai - finansējums būtu jāatvēl tikai darbinieku atalgojumam, bet nauda aktivitātēm jārod citos projektu konkursos. Izskanēja arī viedoklis - šī programma būtu jāveido tā, lai atbalsts ir mazajām, vidējām un lielajām organizācijām, tika diskutēts, kā valsts programmā varētu atbalstīt arī vidējās jaunatnes organizācijas. Arī JSPA direktore atzina, šis ir diskutējams jautājums un jāskatās uz organizāciju pamatfunkcijām un kādā veidā tās tiek atbalstītas. 

Otrā darba grupa diskutēja par jaunatnes organizāciju sarakstu un tā lietderīgumu. Konferences dalībnieki atzina, ka saraksts ir nepieciešams, bet jāpārskata kritēriji vai jāļauj izpildīt tos daļēji, tādējādi ļaujot sarakstā būt arī organizācijām, kuras veic darbu ar jauniešiem, bet nav jauniešu organizācija, kā arī iespēju ierakstīties sarakstā nodibinājumiem un organizāciju struktūrvienībām. JSPA direktore atzina, ka šāds saraksts nebūtu nepieciešams, savukārt Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja atzina, ka tā ir izšķiršanās vai atbalstīt organizācijas, kuras tieši darbojas ar jauniešiem, vai veidot konkursu atklātu ikvienam, un arī šeit būtu vēl jāveido diskusijas par šī saraksta lietderību un kādā veidā jaunatnes organizācijas tiek atbalstītas, kāda ir to projektu ietekme. LJP prezidents E. Anškens atzina, ka jau vien fakts, ka tikai 37 organizācijas atrodas šajā sarakstā vien liecina, kaut kas šajā sistēmā nav pareizi, jo organizācijas, kas veic darbu ar jauniešiem ir vairāk. Būtiski ir saprast, kā mazās organizācijas var kļūt par lielajām, kā arī jāsaprot, ne visas par tādām vēlas kļūt un piekrita - būtu jāpārskata organizāciju gradācijas.

Trešā grupa diskutēja par izmaiņām Jaunatnes likumā. Ierosināji no pētījuma ir vairāki, bet konferencē tika diskutēts par jauniešu vecuma maiņu, pašvaldību atbildību noteikšanu likumā, jaunatnes konsultatīvās padomes nostiprināšanu un jaunatnes darbinieku un speciālistu definējumu likumā. Par jauniešu vecuma maiņu joprojām nav viennozīmīgs viedoklis un nepieciešamas vēl plašākas diskusijas, arī konferences dalībnieki nespēja vienoties, vai tas būtu jāmaina vai tomēr nē. Savukārt par pašvaldību atbildību - dalībnieki viennozīmīgi piekrita, ka tam būtu jābūt stingrāk definētam, kā arī jānostiprina jaunajā Pašvaldību likumā šī funkcija, tomēr neatbildēts paliek jautājums, kur un kā valsts spēs nodrošināt finansējumu šo funkciju veikšanai. Konferences dalībnieki atzina, ka Jaunatnes konsultatīvās padomes darbs ir jāstiprina un jāveido kā konsultatīvs un vērā ņemams instruments, veidojot jaunatnes politiku Latvijā, jo šobrīd tajā nav ne kvalitatīvu debašu, ne kvalitatīvs plānošanas darbs un tā darbojas formāli. Jaunatnes darbinieku un speciālistu definējums likumā ir nepieciešams plašāks, jo ir svarīgi izprast atšķirības starp šiem abiem profesiju pārstāvjiem. Diemžēl realitātē abas funkcijas bieži vien tiek apvienotas, tā pat būtisks jautājums ir, kur šīs profesijas Latvijā var apgūt. Paneļdiskusijas dalībnieki apstiprināja, ka šie ir svarīgi jomas jautājumi un ir jāpārskata Jaunatnes likums, kā arī ir jānostiprina neformālās izglītības nozīmē, kas pēc tam ļaus arī pamatot jaunatnes darba nepieciešamību gan valsts līmenī, gan pašvaldību līmenī.

Noslēgumā LJP prezidents Emīls Anškens aicināja paskatīties uz jaunatnes jomu kopumā un saprast, vai viss finansējums, kas tiek piešķirts jauniešiem tiek pārvaldīts efektīvi un iespējams tas ir jāpārdala tā, lai sniegtu maksimālu labumu katram jaunietim Latvijā!

Konferences laikā sniegtie ierosinājumi tiks apkopoti un integrēti Latvijas Jaunatnes padomes pētījumā, kurš drīzumā būs publiski pieejams. Aicinām sekot līdzi informācijai Latvijas Jaunatnes padomes sociālo tīklu profilos un mājaslapā.

Konference tika īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2019. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros un to atbalstīja Olaines novada pašvaldība un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Atbalstītāji

Dalies:
Tagi

Aktuāli