Kad Latvijā būs noteikts viens atbildīgais par brīvprātīgo darbu?

Šī gada 11.oktobrī "Latvijas Jaunatnes padomes" viceprezidents Mārtiņš Šteins piedalījās diskusijā par brīvprātīgo darbu. Diskusiju organizēja biedrība “Sadarbības platforma” projekta "Kopā varam vairāk" ietvaros.

Diskusijas mērķis bija akcentēt brīvprātīgā darba un labdarības lomu ne tikai katra cilvēka personīgajā izaugsmē, iespējā iesaistīties aktivitātēs, būt atbildīgam par apkārt notiekošo, bet vērst arī uzmanību uz brīvprātības ieguldījumu un pienesumu sabiedrībai kopumā, tostarp ekonomikas izaugsmē.

"Latvijas Jaunatnes padomes" viceprezidents Mārtiņš Šteins uzdeva vairākus jautājumus diskusijas dalībniekiem un īsi akcentēja LJP rīcībā esošo informāciju par problēmām brīvprātīgā darba organizēšanā, kas apkopotas 2017.gada aptaujā NVO sektorā, ko organizēja Valsts kanceleja, Saeimas atbildīgā komisija un nevalstiskais sektors. Jautājumi bija saistīti ar to, kad Latvijā būs noteikts viens atbildīgais par brīvprātīgo darbu, kas aktīvi risinās problēmsituācijas, kas izriet no brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma un veicinās brīvprātīgā darba attīstību. Mārtiņš Šteins secina, ka brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma pilnveidošanā vēl daudz darāmā un to svarīgi veikt NVO sektoram kopumā, nevis sadrumstaloti pa jomām.

2017.gada pavasarī tika veikta aptauja par brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu un problēmas, kuras izriet no aptaujas ir šādas:

1) Brīvprātīgā darba likums paredz, ka organizācijas katru gadu norāda šādu informāciju organizācijas pārskatā:

  • brīvprātīgā darba vietu,
  • brīvprātīgā darba veicēju kopskaitu konkrētā brīvprātīgā darba vietā,
  • brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu kopskaitu,
  • pēc brīvprātīgā darba organizatora ieskatiem, nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.

Sazinoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, tika noskaidrots, ka šī informācija tiek izvietota gada pārskatu pielikumos un to nav iespējams uzkrāt.
=> ierosinājums VID pilnveidot gada pārskatu iesniegšanas sistēmu.

2) Brīvprātīgo iesaistīšana organizācijas darbā. Biežākās atbildes no darba devējiem ir:

  • nav nepieciešams
  • trūkst finanšu līdzekļu brīvprātīgo apmācībām
  • informācijas trūkums kopumā.

3) Vairumā gadījumu darbinieki tiek piesaistīti īslaicīgi, bet ~ 30% strādā gadu un ilgāk, un vairāk kā 15% brīvprātīgo strādā pilnu darba dienu => daļa brīvprātīgo aizvieto algotus darbiniekus.

4) Kavē nodarbināt vairāk brīvprātīgo darbinieku:

  •  kapacitātes trūkums apmācīt brīvprātīgos
  •  brīvprātīgo trūkums
  •  dokumentācija un administratīvais slogs, neskaidrības par datu uzkrāšanu un apdrošināšanu.

5) Šķēršļi brīvprātīgo darbinieku piesaistē:

  •  birokrātiskums
  •  Brīvprātīgā darba likums
  •  brīvprātīgais darbs bērniem un jauniešiem
  •  neprecīzi definētas prasības.


6) Saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu ar brīvprātīgo var slēgt līgumus par darba attiecībām, bet tikai pusē gadījumu tas tiek slēgts.

7) Saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu brīvprātīgā darba organizētājs ir tiesīgs apdrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā. ¾ gadījumos to nedara, jo:

  • resursu trūkums
  • zināšanu trūkums (kad nepieciešamas un kad nav nepieciešams veikt apdrošināšanu).

Plašs diskusijas apkopojums pieejams organizatoru sagatavotajā materiālā, kas pieejams pielikumā. Pielikumā atradīsiet arī Valsts kancelejas sagatavoto "Ietekmes pēcpārbaudes izvērtējums Brīvprātīgā darba likums".

Ārējās vietnes
Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli