Bērnu līdzdalības novērtējuma Nacionālais ziņojums

Latvijas Bērnu labklājības tīkls laikā no 2017. gada aprīļa līdz decembrim sadarbībā ar Eiropas Padomi (EP) un Labklājības ministriju (LM) īstenoja projektu “Eiropas Padomes Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīka ieviešana”.
Projekta ietvaros tika analizēti nozaru normatīvi un politikas plānošanas dokumenti, pētījumi un citi būtiski informācijas avoti, intervēti dažādu jomu un nozaru speciālisti, organizētas fokusgrupas diskusijas ar bērniem un jauniešiem, tai skaitā ar īpaši neaizsargātu vai reti uzklausītu bērnu grupām, kā piemēram, bērni ar īpašām vajadzībām, romu tautības bērni, bērni internātskolās, bērnu namos un ieslodzījuma vietās. Noslēgumā viss iegūtais informatīvais materiāls tika apkopots Nacionālajā ziņojumā.
Projekta laikā tika organizēti divi pasākumi. 2017. gada 10. aprīlī Labklājības ministrijā notika ievadseminārs, kurā piedalījās starptautisko bērnu tiesību ekspertes Džerisona Lensdouna (Gerison Lansdown), Mīke Šūrmane (Mieke Schuurman) un Igaunijas nevalstiskās bērnu tiesību aizstāvības organizācijas pārstāve Kīra Gornišefa (Estonian Union for Child Welfare, Kiira Gornischeff), kā arī ar dažādu nozaru ministriju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (kopskaitā 50 dalībnieki). Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar bērnu līdzdalības izvērtēšanas metodiku un plānoto projekta gaitu Latvijā, kā arī ar Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīku pilotējušo valstu, tai skaitā Igaunijas, praksi.
Projekta noslēguma pasākums, kurā tika prezentēts Nacionālais ziņojums, notika 2017. gada 12. decembrī Tiesībsarga birojā, un pasākumā piedalījās 70 dažādu nozaru eksperti, tai skaitā astoņi jaunieši. Darba grupās tika diskutēts par tēmām „Bērnu līdzdalība skolā – skolēnu iespējas piedalīties mācību procesa, satura un skolas ikdienas līdzveidošanā”; „Bērns tieslietu sistēmā – cik atbalstoša, saprotama un atbilstoša bērnam vajadzībām tā ir?” un „Bērns kā pašvaldību pakalpojumu (sociālajā, izglītības, sporta, kultūras, veselības u.c. jomās) lietotājs – atgriezeniskās saiknes nodrošināšana”, kā arī tika domāts par iespējamajiem risinājumiem, lai uzlabotu bērnu līdzdalības tiesību situāciju Latvijā. Jaunieši darba grupā pārrunāja savu līdzdalības pieredzi izglītības iestādēs, saskaroties ar tieslietu sistēmu, kā arī ģimenē un pašvaldībā; viņi prezentēja savu redzējumu un ieteikumus par to, kas varētu palīdzēt jauniešiem ikdienā izteikt savu viedokli un līdzdarboties.
Izvērtējot bērnu līdzdalības iespējas, uzsvars tika likts uz jomām, kuras bērnu ikdienas dzīvē ir visbūtiskākās – ģimene; vispārējā izglītības sistēma, tai skaitā arī speciālās internātskolas; pilsoniskā līdzdalība; sociālā aizsardzība un pakalpojumi; veselības aprūpe, tai skaitā aprūpes iestādes, un tieslietu sistēma, vērtējot bērnu viedokļa uzklausīšanu aprūpes un aizbildnības lēmumu pieņemšanā, kā arī administratīvajos un kriminālprocesos. Tāpat tika vērtēts, cik draudzīgi un saprotami bērnam ir dažādo valsts un pašvaldību institūciju izveidotie mehānismi, kas ļauj bērnam saņemt nepieciešamo informāciju, kā arī iesniegt sūdzību vai atsauksmi par saņemtajiem pakalpojumiem. Jāsecina, ka gandrīz visās jomās trūkst bērniem draudzīga, saprotama informācija. Jo īpaši tas ir attiecināms uz publiskās pārvaldes iestādēm un to komunikāciju ar iedzīvotājiem, tai skaitā uz normatīvajiem aktiem, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī vispārējiem informatīviem materiāliem, kas paredzēti jebkuram valsts iedzīvotājam, tai skaitā bērniem. Būtu svarīgi vienkāršot un padarīt draudzīgāku un pieejamāku arī saziņu starp iestādēm un bērniem, lai rosinātu bērnos vēlmi līdzdarboties, būt pilsoniski aktīviem un celtu uzticēšanos un sadarbību starp iedzīvotājiem un publiskās pārvaldes iestādēm.
Kā var secināt no diskusijām ar skolēniem, skolās tiek mācīts par bērnu tiesībām, un vairāki bērni zināja arī nosaukt dažas būtiskākās tiesības, tomēr kā kopīgu iezīmi var atzīmēt, ka bērniem trūkst izpratnes par to, kādēļ katra no tiesībām ir svarīga un ko tas nozīmē praksē. Neviens no aptaujātajiem bērniem nezināja par ANO Bērnu tiesību konvenciju, tomēr daži bija dzirdējuši par vispārējām cilvēktiesībām un zināja nosaukt tādu valstiski svarīgu dokumentu kā Satversmi. Kā pozitīvu faktu var atzīmēt to, ka bērni, runājot par tiesībām, vienmēr minēja arī pienākumus. Tomēr, bērni uzskata, ka „tiesības uz savām tiesībām” ir jānopelna. Kā piemēru var minēt bērnu izteikumus: „lai bērns varētu izteikt savu viedokli, viņam ir jābūt drošam, ka tas ir pareizs” vai „bērnam jābūt juridiskām zināšanām”. Domas arī bieži dalījās par to, vai bērnam būtu nepieciešama īpaša aizsardzība un tiesības. Tāpat kopumā bija jūtama neticība spējai kaut ko ietekmēt ārpus ģimenes – lai arī teorētiski līdzdalības iespējas pastāv, tomēr bērni nevarēja nosaukt reālu piemēru, kad skolēni ir varējuši ietekmēt sev kādu būtisku jautājumu par pārmaiņām skolas vidē un mācībās, vēl mazāk viņi saredzēja iespēju ietekmēt lēmumus pilsētas un valsts līmenī.
Apkopojot var teikt, ka bērniem nav skaidra priekšstata, ko nozīmē līdzdalība un ka bērniem ir tiesības uz līdzdalību. Jāatzīmē, ka sākotnēji, jautāti par savām līdzdalības iespējām skolā, ārpusģimenes aprūpes institūcijā vai citā sev ikdienišķā dzīves vidē, bērni parasti tās novērtēja kā ļoti labas. Tomēr pēc konkrētu jautājumu uzdošanas un savstarpējas diskusijas bērni mainīja savu vērtējumu un atzina, ka viņi tomēr bieži netiek iesaistīti sev būtisku jautājumu izlemšanā. Kā piemēru var minēt bērnu niecīgās iespējas ietekmēt skolas ikdienu vai mācību procesu, tostarp fakultatīvo mācību priekšmetu izvēli, skolas un klašu iekārtojumu, mājas darbu apjomu, skolas pusdienu piedāvājumu vai arī skolas iekšējās kārtības noteikumus. Kā liecina bērnu atbildes, bērnu viedoklis pārsvarā tiek jautāts par skolas un klases pasākumiem vai ekskursijām, kas ir vērtējams atzinīgi, bet tomēr neiekļauj bērniem daudz būtiskāku jautājumu kopīgu apspriešanu un bērnu viedokļu uzklausīšanu.

Nacionālais ziņojums ir saskaņots ar Labklājības ministriju un nosūtīts Eiropas Padomei. Tālākais darbs ar ziņojumā minēto ieteikumu ieviešanu un identificēto problēmu risināšanu tiks koordinēts no Labklājības ministrijas puses. Arī Latvijas Bērnu labklājības tīkls veiks interešu aizstāvības darbu un iepazīstinās, iespējami, plašu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju loku ar problēmām un  iespējamiem risinājumiem, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas bērnu līdzdalības jomā.

 

Pielikumā bez Nacionālā ziņojuma atradīsiet arī prezentāciju un tematisko darba grupu  diskusijas apkopojumu no 12. decembra pasākuma. Papildus uzskates materiāli un citi ar projektu saistītie dokumenti pieejami Latvijas Bērnu Labklājības tīkla mājas lapā. 

 

Atbalstītāji

Dalies:

Aktuāli